Ar unikāliem un maz zināmiem faktiem par kādreizējā Liepājas pilsētas galvas Kārļa Gotlība Sigismunda Ūliha gaitām tika iepazīstināti tie cilvēki, kuri bija ieradušies uz priekšlasījumu Liepājas vācu un latviešu tikšanās centrā. Viena no Liepājas vācu un latviešu biedrības dalībniecēm Irina Tīre pastāstīja, ka centrā, kam pagājušajā gadā apritēja 15 gadi, dažādas tikšanās notiek katru trešdienu, un galvenokārt tiek pārspriests baltvācu atstātais kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī aicināti ar mākslu un kultūru saistīti ļaudis – dzejnieki, mūziķi u.c.

Biedrība jau izdevusi bukletus gan par baltvācu pēdām, gan vācu baznīcām Liepājā. Ir ideja izdot bukletu, veltītu K.S.Ūliham, par kura gaitām notika pēdējais priekšlasījums. Tas tika sagatavots ar biedrības vadītājas Taisijas Hristoļubovas ziņu. Informāciju jau pirms vairākiem gadiem, šķirstot un tulkojot senos vācu izdevumus, ievāca Elvīra Spinga, un tās apkopošanā piedalījās arī Rita Demme un I.Tīre. “Man pašai bija liels pārsteigums uzzināt to, cik daudz Liepājas labā ir paveicis Ūlihs, tāpēc pret šāda cilvēka piemiņu rodas cieņa. Bez tam savdabīgi, ka Ūlihs nemaz nebija baltvācietis, bet gan īsts vācietis, kurš ieradās Liepājā ar domu šeit tikai neilgu laiku pastrādāt par svešvalodu korespondentu. Bet palika šeit pavisam, izvirzījās sabiedrības priekšgalā, un atstāja aiz sevis daudzus labus darbus,” saka I.Tīre.

K.S.Ūlihs bijis tas cilvēks, kurš 1829.gadā ķērās pie ielu bruģēšanas, kā arī viņa ietekmē tika dots rīkojums par ielu apgaismošanu, lai māju nišās ievietotu eļļas lampiņas. 1830.gadā plostu tilta vietā beidzot tika uzbūvēts pastāvīgs tilts, kas nokalpoja 50 gadu. Ūlihs panācis, ka Krievijas ķeizars piekrīt un iedod naudu ceļa uz Grobiņu būvniecībai, un 1846.gadā Ūlihs deviņus mēnešus dzīvojis Pēterpilī, līdz pārliecinājis Krievijas varasvīrus, lai Liepāju pievieno Krievijas dzelzceļa tīklam.

K.S.Ūlihs no dzīves šķīrās 1880.gada 5.oktobrī, un laikraksts “Libaushe Zeitung” raksta, ka nekad pilsēta vēl nebija piedzīvojusi lielāku sēru gājienu.

Tagad K.S.Ūliha vārdā ir nosaukta viena no Liepājas galvenajām ielās, tomēr viņa kapavieta ir diezgan nožēlojamā stāvoklī. “Tas gan ir dīvaini, ņemot vērā viņa ieguldījumu pilsētas attīstībā,” secina I.Tīre.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Ar priekšlasījumu uzstājās Irina Tīre un Rita Demme.

Šāds izskatījās pirmais pastāvīgais tilts pār Tirdzniecības kanālu 19.gadsimta vidū.