Piepeši elpu aizcērt pretīga smirdoņa. Tā ož degoša plastmasa. Skatos apkārt, bet neredzu, ka no kādas sētas celtos melnu dūmu grīstes. Acīmredzot kaut kas plastmasīgs ir bijis iemests apkures sistēmā un pēc tam nonācis atmosfērā.

Šķiet, cilvēku vairuma uztverē gruži nav nekāda problēma. Maiss pilns, ielidini jebkādā konteinerā. Vai noliec autobusa pieturā, kur no mazās urnas visu saturu izķeskā putni.

Neviens jau diemžēl neuzstādīs videonovērošanas kameru 8. autobusa pieturvietā Pulkveža Brieža ielā, jo tā ir galīga nomale, bet diez vai citādi varēs pieķert cilvēkus, kuri regulāri šādi tiek vaļā no saviem sadzīves atkritumiem.

Ja mājās ir krāsns, tad metam iekšā visu, kas deg.

Kāda starpība, ka to ieelpojam, ka šīs kaitīgās vielas nosēžas mazdārziņā un vasarā tiek apēstas ar zemenēm un gurķiem. Dzīvot jau vispār bīstami, vai ne?

Mana daudzdzīvokļu māja šogad beidzot tikusi pie gružu sētiņas. Saņēmusi īsziņu no apsaimniekotāja, ka mums beidzot būs šis citur Liepājā jau tik sen elementārais risinājums, lecu gaisā un gavilēju. Taču eiforiju drīz vien nomainīja nešpetna lamāšanās dažādās valodās.

Kā pareizi šķirot atkritumus, ir uzlīmēts pie ziņojumu dēļa katrā kāpņu telpā, šīs lapiņas kopā ar sētiņas atslēgu bija katra dzīvokļa pastkastē. Īpaši apdāvinātajiem, kuri varētu brēkt, ka viņus neinformē krievu mēlē, tur viss uzzīmēts tā, ka šķirošanu ātri apgūtu trīsgadīgs bērns.

Tomēr pieaugušiem it kā saprātīgiem cilvēkiem izrādās par sarežģītu neizmest plastmasu un kartonu, sabakātu maisos. Vai tiešām tik grūti tos izbērt?!

Cik šaurpierainam jābūt, lai šķirošanas konteinerā mestu pārtikas atkritumus, nenovēršami līdz ar to visu saturu nolemjot nonākšanai sadzīves gružos, bet maksu par to svaru – savos ikmēneša rēķinos?

Pacēlusi vāku, netīksmē saviebjos. Kas tik briesmīgi ož? Kā bomzītis pārcilāju pusi dzeltenā konteinera satura. Heirēka – plastmasas maisā kopā ar kaut kādām tetrapakām sagāzti sabojājušies dārzeņi! Izceļu šo nejēdzību un pārlieku zaļajā konteinerā. Nezinu, vai izglābu šķirotos gružus, bet vismaz centos.

Nauda laikam ir vienīgais līdzeklis pret šaurpierību. Kopš depozīta sistēmas ieviešanas atpakaļ nododamās pudeles Karostas mežos gandrīz nav manāmas. Nezinu, kā lai uzrunā cilvēkus un ieskaidro, ka nošķirot visu, ko var pārstrādāt, arī nozīmē neizdot naudu, jo kārtīgi izšķirotus gružus izved bez maksas.

Ja neesam apguvuši kaut ko tik vienkāršu, ko tad iesāksim, kad pēc gada vajadzēs iemācīties atsevišķi izmest bioloģiskos atkritumus? Kā jau pie mums ierasts, droši vien ritēs gadi, lamājot pašvaldību, Saeimu un valdību, nevis ieslēdzot domāšanu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.