Cik pazīstami! Ko viņi visi tur augām dienām dara Saeimā, ministrijās, aģentūrās? Tā desmitiem gadu burkšķ Latvijā. Pavaicājis, no kurienes esam, briselietis purina galvu.

Ne Latvia, ne Lettonie viņam neko neizsaka. Baltijas valstis arī švaki. Atpazīst Igaunijas vārdu, bet ar Latviju saista Saboni. Izstāstām, ka mūsu valsts ir pa vidu, jo slavenais basketbolists ir lietuvietis.

Viens laipns Briseles sirmgalvis – simbols Rietumeiropai, kas omulīgi rotējusi savā pašpietiekamajā dzīves aplī. Karuselis salūza šā gada 24. februārī, taču inerce ir tik stipra, ka tikai pēc kara astoņiem mēnešiem tas sāk čīkstēt, klabēt un bremzējot izlidināt no ērtajiem segliem.

”Jautājums nav par to, kas nav labi ar Krieviju. Jautājums ir – kas kaiš mums?” – tā Eiropas lēno reakciju uz iebrukumu Ukrainā un tā sekām komentē kāds parlamenta deputāts.

”Inflācija 22 procenti! Iedomājieties šādu inflāciju Vācijā. Tur visi būtu kājās. Bet jūs sēžat,” dedzīgi pauž cits parlamentārietis.

Viņš arī savā runā iepin vārdus ”jārisina nekavējoties” un ”vajadzīgs lēmums,”, taču no Latvijas un Lietuvas žurnālistu grupas neviens nevaicā, kā tad šis domā risināt, jo nav pazīmju atbildes saņemšanai.

Eiropas varas gaiteņos notiek sarunas par Krievijas pasludināšanu par teroristisku valsti un īpaša tribunāla izveidi, kas sodītu par kara noziegumiem Putina režīma eliti. Tas būtu signāls ar Kremli salipušajiem oligarhiem – hei, puiši, ja paliksiet tajā pusē, jums nekad vairs nebūs atpakaļceļa uz biznesu Eiropā!

Tāpat norit sarunas par jaunu sankciju paketi, bet nav konkrētības, kad un kādas tā būs. Eiropa pamodusies, gražīgi tin segu sev riņķī un bažījas, ka sankcijas vairāk vērsīsies pret pašiem.

Avoti Briselē vēsta, ka šai ziņā vienotas ir Baltijas valstis un Polija, bez kuru trakās uzstājības varbūt nebūtu laistas darbībā jau esošās sankcijas.

Šai ziemai Eiropā gāzes pietiks, pauž Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre Kadri Simsone. Norvēģija, Azerbaidžāna, Alžīrija spēj nodrošināt piegāžu apjomu, kas vairs nenāk no Krievijas. Grūtākā būšot nākamā ziema.

Cenu griesti gāzei patlaban ir svarīgs temats, taču neviens nespēj sniegt atbildes, kā tieši politiķi varētu leģitīmi iespaidot brīvo tirgu.

Ukrainai tagad visvairāk vajadzīga palīdzība elektroapgādes atjaunošanā. Ap 20 tūkstošiem ģeneratoru varētu uz pusēm piegādāt ES un ASV, bet atkal – sarunas, sarunas, sarunas…

Ukraiņiem vajag arī tehnoloģijas, kādas vēl varētu būt palikušas vien postpadomju valstīs, lai ātrāk atjaunotu elektrotīklu darbību. Tikmēr Briselē arodbiedrības sasauc vienas dienas ģenerālstreiku, iebilstot pret energoresursu cenām un dzīves dārdzību. Protestu priekšvakarā vecpilsētas restorānos brīvu vietu visai maz.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.