Konkursantus vecāki bija skaisti saposuši zīmīgajai dienai – meitenes princešu kleitās, ielokotiem matiem, arī zēniem mugurā svinīgas drēbes.

Atbalstīt mazos vokālistus bija ieradušies ne tikai vecāki, bet arī vecmāmiņas un vectētiņi, līdz ar to diena izvērtās ģimeniska un jauka, sirsnīgās un pozitīvās noskaņās.

”Mazā māksliniece ir lepna, ka viņa dziedāja,” jau pēc uzstāšanās par meitas Noras izjūtām pastāstīja māmiņa Ance Vārpa. ”Viņai viss izdevās.

Man šķiet, ka es satraucos vairāk nekā meita.”

Noras pedagoģe dārziņā esot pamanījusi, ka meitene ir ļoti droša un varētu uzstāties, ka viņai patīk dziedāt mikrofonā, tādēļ arī ģimene izlēmusi par dalību konkursā. ”Tā bija pirmā uzstāšanās kā dziedātājai, bet meita iet arī tautiskajās dejās, un tur vairāki koncerti jau aizvadīti. Tā kā uz skatuves jau bijusi, apmēram zināja, ko tas nozīmē.”

BJC mūzikas metodiķe Sintija Berga zināja pastāstīt, ka dienu iepriekš, mēģinājumos, mazajos konkursantos varējis just ļoti lielu satraukumu. Arī mūzikas pedagogi apliecinājuši, ka tā ir.

Lielā pauze kovida dēļ tomēr darījusi savu, un no tikšanās ar publiku – atrasts. ”Konkursa dienā viss bija pilnīgi pretēji – brīnumaini.

Mazie dziedoņi bija atraisīti un ar lielu vēlmi kāpt uz skatuves un muzicēt,” priecājās S. Berga.

”Protams, ļoti lielu lomu spēlēja konkursa vadītājs – Renāts Butkus, kas ar ”brīnumu skapja” palīdzību bija pārtapis Cāļa tēlā un ar mazajiem bija uz viena viļņa gan mēģinājumā, gan arī konkursa laikā. Viņš pats sacīja, ka mērķis bija padarīt dalībniekiem šo dienu krāsaināku, brīvāku, izbaudīt to. Tajā pašā laikā arī vecākiem izbaudīt un vienkārši pavadīt kopā laiku kā vienos lielos ģimenes svētkos.”

Jaunākajā grupā uzvarēja O. Rozentāle (skolotāja Līga Jekševica), vecākajā – I. Kalita (skolotāja Laura Jugāne). Savukārt žūrijas simpātijas balvu ieguva Paula Petrovica (skolotāja Monta Plūme) un Agate Hermere (skolotāja Andra Šeidlere).

Pārējie dalībnieki ieguva nomināciju, kas žūrijas komisijai šķita piemērota tieši viņiem, piemēram, šarmantākais, saulainākais, sirsnīgākais, gaišākais, dziedošākais, krāšņākais, centīgākais, tautiskākais vai ziedošākais cālis.

”Ļoti lepojamies,” par meitas Izabellas uzvaru konkursā teic mamma Anna.

”Klausoties dalībniekus, domājām un spriedām, cik īstenībā grūti būtu izlemt, kurš ir labākais.

Ir tikai viens kausiņš, pārējiem – diplomi, nav otrās un trešās vietas. Man bija asaras acīs, redzot Izabellas prieku un neticību, kad kauss tiešām tika viņai. Pirms konkursa viņa uz kausu skatījās un teica, ka ļoti to gribētu.”

Anna pastāsta, ka tā esot meitas pirmā uzvara kādā konkursā. ”Izabella ir piedalījusies mūzikas skolas konkursā, un tur ieguva 2. vietu, dziedot viņai sajuka vārdiņi. Tā viņai vispār bijusi pirmā pieredze dziedāšanā uz skatuves. Tas bija tāds kā atskaites punkts, kad viņa saprata – ja sagatavosies, tad var arī uzvarēt. Mājās mēs tikai reizi dienā izdziedājām dziesmām vārdus, bet lielākais darbiņš – viņas pašas un skolotājas.”