Strauji tuvojas brīdis, kad uz visiem laikiem slēgs Laumas rajonā esošās Sporta manēžas durvis. Iespējams, to vēl izmantos, bet pavisam citiem mērķiem, nekā tas ir šobrīd. Atskatījāmies nedaudz vēsturē, ko šī būve pilsētai nozīmējusi. Tikmēr vieglatlēti cer uz jaunām mājām.

Apstākļu sakritība

Kā vēsta publikācija 2006.gada 3.oktobra laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā, pēc slēgtas vieglatlētikas manēžas pilsētā bija nobriedusi vajadzība pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un tika iegādāts tā saucamais pūslis. Piepūšamā manēža tika uzslieta Laumas rajonā aiz Internātskolas. Ilggadējais stadiona “Daugavas” saimnieks Andris Valdmanis atminas, ka treneri, kas tur diendienā strādājuši, sūdzējušies par veselību, jo nepārtraukti pūslī pūsts siltais gaiss, lai tas nesakristu. “Tajā laikā bija labi,” par pūsli kā tādu saka A.Valdmanis.

Tomēr pirmās vieglatlētu ziemas mājas mūžs nebija ilgs. 1984.gada rudens vētrās tā tika nopostīta. Izlemts, ka piepūšamo manēžu neatjaunos, bet tās vietā uzslies pamatīgāku ēku. Kamēr notika celtniecība, sportisti divas reizes nedēļā devušies trenēties uz Klaipēdu. Savā ziņā vēsture atkārtosies. Spējīgākos vieglatlētus pēc tagadējās ēkas slēgšanas pilsēta vedīs uz Kuldīgu.

Jauno sporta būvi sāka celt 1985.gadā, bet atklāšana notika jau neatkarīgās Latvijas laikā – 1991.gada 27.decembrī. Taču A.Valdmanis uzskata, ka tā nekad nav bijusi uzbūvēta kārtīgi. “To darīja neprofesionāli cilvēki. Atceros, lai nebūtu šausmīgi auksti, lika siltumizolāciju. Bet materiālu pietrūka, tādēļ vietām tas bija, vietām nebija. Jau kopš uzcelšanas manēžā lija iekšā lietus, veidojās peļķes. Pat segums bija ieklāts otrās šķiras.” Tādēļ nav bijis nekāds pārsteigums, ka apmaiņā uz Liepāju nav braukuši sportisti ne no Klaipēdas, ne Kaļiņigradas, kurp uz sacensībām savukārt devās liepājnieki. “Viņi zināja, ka mums te ir švaki,” par toreizējo situāciju nopūšas A.Valdmanis. Viņš savos izteikumos ir skarbs: “Mums šī būve nekad nav bijusi manēža kā manēža. Pati par sevi šausmīga. Drīzāk noliktava. Tumša, nemājīga. Arī pats rajons. Nezinu, kā varēja bērnus uz turieni dabūt.”

A.Valdmanis spriež, ka acīmredzot būve tā veidota, jo tolaik nav bijis naudas. Nav bijis arī neviena, kurš “ko labu būtu gribējis izdarīt vieglatlētu labā”. Nedaudz skaidrību tajā vieš “Kurzemes Vārdā” rakstītais, ka 1980.gadā Padomju Savienībā norisinājās olimpiskās spēles, kuru vajadzībām tik iztērēti ievērojami līdzekļi, tādēļ turpmākajos gados bija aizliegts ieguldīt naudu jaunu sporta būvju celtniecībā. Lai Maskavas norādījumus apietu, Liepājā jaunās ēkas celtniecību nodēvēja par kapitālo remontu.

Trenējas ne tikai vieglatlēti

Īpašnieki manēžai ir bijuši vairāki. Arī FHK “Liepājas metalurgs”, kam akūti trūka telpu jauno sportistu treniņiem. Metalurgi saveda kārtībā jumtu, izremontēja iekštelpas. “Manēža kopš uzbūvēšanas no ārpuses nav mainījusies, iekšpusē gan,” piekrīt A.Valdmanis, un tieši pateicoties metalurgiem. Šis arī bija posms, kad manēžā vairāk valdījuši futbolisti, nevis vieglatlēti.

Lai arī manēža tika būvēta vieglatlētikas vajadzībām, tajā ir notikuši arī citi sportiski pasākumi. Savulaik te risinājušās dažādas tautas sporta sacensības, raksta “Kurzemes Vārds”. Te regulāri sacentās gan invalīdi, gan veterāni, notikušas militarizēto struktūru sacensības. Lai gan A.Valdmanis uzskata, ka nozīmīga spēkošanās manēžā nekad nav bijusi. Augstākais – Kurzemes zonas sacensības.

Šobrīd manēža ir pašvaldības rokās, un to izmanto ne tikai vieglatlēti. Rīta stundās tur sportot ierodas blakus esošās Internātpamatskolas audzēkņi. Par savu treniņvietu to sauc arī lakrosa klubs “Libava”.

Manēžu – pie cilvēkiem

Sporta manēža pilsētai ir vajadzīga, uzskata A.Valdmanis, kaut vai tāpēc, ka Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta. Un ne visi grib trenēties komandas sporta veidos, ir individuālisti. Turklāt ne visi var trenēties dārgos sporta veidos. A.Valdmanis gan netic, ka manēžu varēs uzcelt tagad – reizē ar koncertzāli. Tās tomēr ir divas ievērojamas būves. “Daudz reižu esmu domājis, kā Liepājai būtu izdevīgāk,” saka A.Valdmanis, runājot par manēžas atrašanās vietu. Tā jāceļ cilvēku tuvumā. “Būtu labi, ja tepat kaut kur centrā. 1.ģimnāzijai nav savas bāzes, kur ziemā skolēniem palikt. Vēl tepat blakus būtu 10.vidusskola, 12.vidusskola. Tās ir skolas, kas pavasaros, rudeņos nāk sportot uz “Daugavas” stadionu. Vieglatlētikas manēža neatmaksāsies nekad, tāpēc tai ir vajadzīga vēl kāda funkcija. Piemēram, no rītiem tajā varētu notikt sporta stundas.”

Arī Liepājas Vieglatlētikas kluba treneris Jēkabs Kupšis ir pārliecināts: “Sen mums vajadzēja jaunu manēžu. Esošā neatbilst mūsdienu prasībām.” Gluži kā A.Valdmanis, arī J.Kupšis to labprāt redzētu kādas izglītības iestādes tuvumā. J.Kupšis neslēpj, ka nav sajūsmināts par radīto alternatīvu – Liepājas Olimpiskā centra pazemes autostāvvietā iekārtoto treniņu vietu, jo baidās, ka tagad tik ātri netiksim pie jaunas. “Labāk būtu vēl kādu gadu pacietušies vecajā vietā vai panīkuļojuši pa skolām.” Īstā vieta Laumas rajonā gan ēkai nav bijusi, bet tik kritiski kā A.Valdmanis, viņš par sporta būvi neizsakās: “Tur bija labi.”

Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš uzsver, ka Laumas rajonā esošā Vieglatlētikas manēža nekad nav izmantota citiem mērķiem, kā vien sportam, tādējādi nezaudējot savu būtību. “Manēžas vieta sporta dzīvē ir bijusi nozīmīga, neskatoties uz to, kā gadu gaitā tā ir mainījusies. To apliecina kaut vai fakts, ka grūtajos laikos tā netika aiztaisīta ciet. Bet katram ir savs kalpošanas laiks.” A.Lagzdiņš min faktu, ka pirms diviem gadiem bijusi iespēja piesaistīt līdzekļus būves siltināšanai, taču no tā atteikušies. “Tas nozīmētu, ka automātiski atmetam iespēju tikt pie jaunas manēžas.” Tādēļ par siltināšanu pieņemts negatīvs lēmums.

Kāds būs turpmākais Laumas rajonā esošās Sporta manēžas liktenis vēl nav skaidrs. Ēkai noteikti tikšot meklēts pielietojums. Iespējams, to pārdos kādam uzņēmumam, kas vēlēsiet tur ko izveidot, taču ar sportu, visticamāk, būvei vairs nebūs nekāda sakara.

Foto: liepajniekiem.lv

Tas, ka Sporta manēža atrodas tik tālu no pilsētas centra un līdz tai jāiet caur neapgaismotiem ceļa posmiem, ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki baidās turp laist savus bērnus.

Foto: Ģirts Gertsons

Sporta manēžu izmantoja ne tikai vieglatlēti. Par savu treniņvietu to sauc arī lakrosa klubs “Libava”.