Stoltenbergs ar šādu paziņojumu nācis klajā pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas prezidenta amatā vēl uz pieciem gadiem.

Erdogana vadībā Turcija ir nobloķējusi Zviedrijas pievienošanos NATO. Taču Stoltenbergs paziņoja, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka tas notiks.

Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.

Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.

Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus “cīņai pret terorismu”. Arī Ungārija pauda iebildumus.

Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4. aprīlī tā oficiāli kļuva par NATO 31. dalībvalsti.

Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts. Martā Ungārija pieprasīja Zviedrijai izbeigt tās kritizēšanu. Uz to Zviedrija atbildēja, ka Stokholmas pozīcija Ungārijas jautājumā neatšķiras no Somijas pozīcijas, kuras iesniegums par uzņemšanu tika apstiprināts, un valsts nekādas garantijas nesniegs.

Reaģējot uz Turcijas prasībām, Zviedrija pieņēma jaunu likumu cīņai pret terorismu. Tas spēkā stāsies 1. jūnijā. Pēc tam Turcija plāno izvērtēt Zviedrijas progresu nosacījumu izpildē.

Stoltenbergs šodien paziņoja, ka NATO uzturēs ciešus kontaktus ar Ankaru un Erdoganu, lai palīdzētu procesam virzīties uz priekšu pēc iespējas ātrāk.

“Viņi jau ir nogājuši ārkārtīgi garu ceļu kopš visas dalībvalstis, tai skaitā Turcija, pagājušajā gadā samitā uzaicināja tās kļūt par pilntiesīgām dalībvalstīm,” sacīja Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka, viņaprāt, Zviedrijai jau vajadzēja būt uzņemtai NATO, bet atzina, ka 31 valstij nav viegli vienoties un tas prasa laiku.

Zviedrija šodien atkal izpelnījās Turcijas kritiku. Šoreiz par kurdus atbalstošu aktīvistu video sociālajos medijos, kurā redzams, kā uz Zviedrijas parlamenta ēkas tiek projicēts kurdu separātistu organizācijas “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) karogs. Konkrētā aktīvistu grupa ar savām aktivitātēm ir vairākkārt izprovocējusi Ankaras dusmas.