liepajniekiem.lv
Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā politikas apskatnieki izteica dažādas versijas par iznākumu – no visu trīs kandidātu izgāšanas līdz drošam rezultātam, pa vidu paredzot dažādus scenārijus, kādā veidā līdz iznākumam nonāks.
Jāsecina, ka notikumu gaita bija saprotama un vienkārša, par to parūpējās ”Jaunās vienotības” smagsvari, kas par atbalstu savam kandidātam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, vienojās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un ”Progresīvajiem” (P).
Pirms divām nedēļām jau rakstīju, ka matemātika pamatskolas līmenī ir gaužām vienkārša:
JV(26)+P(10)+ZZS(16)=52.
Pilnīgi pietiekami Rinkēviča ievēlēšanai, ja divi citi pašreizējie valdošās koalīcijas partneri – ”Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) JV kandidātu neatbalsta. Tā arī notika.
AS līdz pēdējam atbalstīja savu kandidātu – liepājnieku Uldi Pīlēnu, bet NA līdz pat balsošanas beigām visās kārtās neatbalstīja nevienu. P balsoja par savu kandidāti Elīnu Pinto, bet pēc viņas izstāšanās no cīņas savas balsis atdeva par Rinkēviču. ZZS savukārt konsekventi visās kārtās balsoja par ārlietu ministru.
Lai arī kā AS un NA skaļi runāja par to, ka prezidenta vēlēšanas nedrīkst būt par pamatu izmaiņām koalīcijā un ka ”JV spēlē netīras rotaļas”, tas, protams, ir naivi tēmēts elektorāta ausīm, jo politika ir iepriekš pārdomāta rīcība, kurā cits citu cenšas apspēlēt savtīgu mērķu sasniegšanai. Un šajā reizē JV apspēlēja savus koalīcijas partnerus vienos vārtos. Objektivitātes labad gan jāteic, ka JV bija zināmas priekšrocības – rokās labākas kārtis.
Te nevaru nepieminēt AS nule atkārtoti par partijas priekšsēdētāju ievēlēto Edvardu Smiltēnu. Viņš TV3 raidījumam ”Nekā personīga” sacīja, citēju: ”Kā var tik bezatbildīgi tādu haosu vienkārši vienā dienā radīt…”, to sakot par premjeru Krišjāni Kariņu un viņa rosinājumu uzreiz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt valdošo koalīciju.
Cienījamie lasītāji, tanī brīdī es nogāzos no krēsla…
Ha, ha, hā!!! Un to saka pēkšņās brīvdienas arhitekts Smiltēns, kas pirmdienas rītā radīja pamatīgu haosu visā valstī?!
Runa ir par svētdien pirms pusnakts Saeimā iedzīvotājiem piešķirto brīvo pirmdienu par godu Latvijas hokeja izlases izcīnītajām bronzas medaļām. Un šo dienu, vismaz tās sākumu, cilvēki pavadīja nevis laiski izguļoties un vaļojoties, bet gan risinot pēkšņi radītās problēmas, kas saistītas ar bērnu pieskatīšanu, darba pienākumu veikšanu vai neveikšanu savā darbavietā, palīdzības sniegšanu ģimenes locekļiem vai kolēģiem.
Valsts prezidenta vēlēšanas aizvadītas, uzskatu, ka visi trīs kandidāti bija cienīgi saņemt valsts pirmās personas titulu, un ceru, ka Edgars Rinkēvičs attaisnos cerības. Jautājums: kas notiks ar valdību?
JV aicina izveidot plašāku koalīciju ar ZZS un P, bet AS un NA tam pretojas. Vēl viens jautājums: kas AS un NA šķiet saldāks – pretošanās un došanās opozīcijas krēslos vai piekāpšanās un palikšana pie varas? Šī atbilde arī noteiks turpmāko valdības modeli.
Prezidenta vēlēšanās JV ir ierādījusi savu īsto vietu AS un NA, pierādot, ka valdība iespējama vēl citā triju partiju koalīcijā. Un pašreizējās koalīcijas mazākajiem brāļiem to jāpieņem kā realitāte, kuru tie bija piemirsuši.
Un tagad akmens JV virzienā. Kas būtu mainījies, ka JV ir gatava strādāt vienā valdībā ar ZZS? Vai apsūdzēto Aivaru Lembergu tiesa būtu attaisnojusi? Vai ZZS ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka tā no sadarbības ar Lembergu novēršas?
Vai Rinkēviča kļūšana par Valsts prezidentu ir dzēsusi pirms tam novilktās sarkanās līnijas?
Lūk, cik daudz jautājumu.
Krievija turpina teroru pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem, tostarp, katru dienu ar kaujas droniem un dažāda tipa raķetēm apšaudot galvaspilsētu Kijivu.
Diemžēl dažādu analītiķu teiktais par to, ka Krievijai raķešu tūliņ pietrūks, nav piepildījies. Agresorvalstij nekas nav svēts, tā Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā – 1. jūnijā – bez sirdsapziņas pārmetumiem nogalināja bērnus Ukrainā.
Ne Ukraina, ne kolektīvie Rietumi Krievijas vadītājiem īsto vietu (uz apsūdzēto sola Hāgas tribunālā) vēl nav ierādījuši. Visas cerības ir uz drīzu un sekmīgu Ukrainas armijas pretuzbrukumu.
Ticu, ka Krievijas sakāve ir neizbēgama. Jo līdz šim, kad karš ilgst gadu un ceturto mēnesi, nevienu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina verbalizētajiem mērķiem agresoriem nav izdevies sasniegt.
Gribēja demilitarizēt Ukrainu, panāca pretējo – apbruņoja, bet paši sevi sekmīgi demilitarizē. Gribēja Ukrainu denacificēt, paši kļuva par nacistiem. Vēlējās aizbīdīt tālāk NATO robežas, sanāca diametrāls efekts – Somija jau iestājusies, Zviedrija ir ceļā uz to. Gribēja šķelt Eiropu un nosaldēt ziemā, stiprināja eiropiešu saliedētību un veicināja pārkārtošanos uz citiem energoresursu piegādātājiem un avotiem.
Putins alka nostiprināt savu varu un ietekmi, bet briest apvērsums viņa paša galmā.
Gribēja panākt krievu tautas aizstāvību un vienotību, bet izraisīja bezjēdzīgu tautas iznīcināšanu kaujas laukā un šķeltnieciskumu sabiedrībā. Vēlējās nodemonstrēt Krievijas varenību, sanāca atkailināt nespēku un gadu desmitiem plaukstošo korupciju.
Šodien kaujas droni sprāgst Maskavā, noslēpumaini kaujinieki ar ieročiem ieiet Krievijas teritorijā, kaļot valsts atbrīvošanas plānus no Putina režīma un solot aiziet līdz Maskavai un vēl tālāk – līdz Kamčatkai.
Vai šonedēļ notiks kas īpašs? Cienījamie lasītāji, es nosapņoju, ka – jā. Gaidiet!
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Hokejistu panākumam seko 3×3 basketbolistu bronza pasaules kausā.
Trīs partiju valdošā koalīcija šūpojas pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.
Latvijas Reģionu apvienība partijas priekšsēdētāja amatu uztic Edvardam Smiltēnam.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlē ”Jaunās vienotības” virzīto Edgaru Rinkēviču.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sprādzieni un karadarbība pārsviežas uz Krievijas teritoriju.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izveido jaunu valdību.
NATO Kosovā izvietos miera uzturēšanas papildspēkus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Džo Baidens paraksta līgumu par valsts parāda griestu pagaidu atcelšanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.