Ligita Kupčus-Apēna: Iztaisnojas mugura, pārņem lepnums, gribas izriest krūtis, ievilkt vēderu
Darba dēļ pagājušajā nedēļā aktīvi sekoju līdzi Rīgā notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem un priecājos par to, kas dalībniekiem mugurā. Brīnišķīgie tautastērpi šos svētkus noteikti darīja tikai krāšņākus! Ak, cik dažādi tie var būt, un kāda neticama bagātība mums atstāta mantojumā no iepriekšējām paaudzēm! Un ne tikai es vien, bet daudzi bija līdzīgās domās.
liepajniekiem.lv
Sociālajos tīklos lasāmi ļoti dažādi ieraksti, arī tādi, ka latvietes tautastērpos ir visskaistākās starp visām pasaules tautu sievietēm neatkarīgi no vecuma, matu vai acu krāsas.
Kāda ir sajūta, uzvelkot tautastērpu, es diemžēl nezinu. Varu vien iztēloties. Tomēr tā nēsātāji atzīst, ka iztaisnojas mugura, pārņem lepnums, gribas izriest krūtis, ievilkt vēderu. Cēli iznest goda drēbes!
Uzvelkot, sajūti saknes, tradīcijas, to, kas Latvijā ir īpašs un ar ko mēs kā tauta esam īpaši.
Viens no aizvadīto Dziesmu un deju svētku notikumiem daudzo norišu gūzmā bija tautastērpu skate, kurā tos demonstrēja gan kolektīvu, gan individuālie dalībnieki, un kaut ko no iepriekš minētā par sajūtām varēja nolasīt ikviena modeļa stājā, acīs, sevis pasniegšanā.
Skate būtu bijis tas pasākums, ko es būtu izvēlējusies apmeklēt klātienē. Uzrunāja gan tēma, gan organizatoru iepriekš vēstītais, kā skate tiks veidota, gan tās mākslinieciskais koncepts – tautastērpu demonstrācija mēnesnīcā.
Tautastērps ir kaut kas tik īpašs, mūsu nacionālā vērtība, tādēļ arī pasākumam jābūt atbilstošā līmenī,
skaidroja rīkotāji.
Dainās lasītais, ka meita taisa pūru mēness gaismā, dziļi iespiežas prātā, tādēļ arī izlemts skati rādīt mēnesnīcā. Ideja attaisnojās, skate tiešām bija elpu aizraujoša!
Modeļi lepni gāja pa vairākus desmitus metru garu ”mēli”, gaismu spēles apspīdēti, dzīvās mūzikas skaņu ieskauti, fotoaparātu un citu kameru uzmanības centrā, paralēli skanot detalizētam stāstījumam par konkrētā tautastērpa galvassegu, brunčiem, zeķēm, villaini utt.
Cik iznesīgi un ar kādu pārliecību modeļi iznesa uzvilkto tērpu!
Un cik rūpīgi, līdz vissīkākai detaļai, tie bija izstrādāti! Skaisti un vareni!
Skatītājam, vērojot no malas, iespaids palika patiešām labs, un gan jau kāds, redzētā iespaidots, gribēs tikt arī pie sava tautastērpa, jo tie dziedātāju un dejotāju tērpi taču tik skaisti izskatās, ka gribas pašam tādā ietērpties. Un kāpēc gan ne?
”Galvā mammas vainadziņš, mugurā viņas krekls, klāt omes sakta, pie kuras pieskaroties balss aizlūst jebkurā dziesmā. Negribas tautastērpu vilkt nost. Gribas iet un iet, un iet.”
”Tautastērps ir brīnišķīga vērtība, ko dāvināt nākamajām paaudzēm.
Tas vieno paaudzes. Kad meita pieaugs, savu tērpu dāvināšu viņai.” Tā sacījuši Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Aizkustinoši! Jāteic, ka šādu aizkustinošu mirkļu aizvadītājos Dziesmu un deju svētkos bija ārkārtīgi daudz.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.