liepājniekiem.lv
Pamodināja telefona zvans
“Bija diena pēc naktsmaiņas. Gulēju, mani pamodināja telefona zvans,” veiksmīgo dienu atceras Mareks.
“Redzēju, ka nepazīstams numurs, man parasti no tādiem nezvana. Biju dzirdējis, ka ir tāda spēle, domāju – kas būs, tas būs. Atbildēju, ka mans mīļākais radio ir “Radio Skonto”, bet sākumā tāpat neticēju tam, ko man teica. Tas bija: “Jes! Jes! Jes!”
Neko nesapratu, kas par jes? Kā jau tikko pamodies. Dīdžejs teica: “Labi, man te jānovada konkurss, es tev pārzvanīšu,” un nolika klausuli.
Es paliku uz pauzes. Nesapratu, kas, kāpēc? Nodomāju, ka varbūt kāds no darba izjokoja.”
Piezvanījis kolēģiem, pavaicājis, vai spēles pirmais fināls jau ir bijis. Neesot bijis. Pēc minūtēm piecpadsmit tiešām atzvanīja no radio.
Aleksandrs vaicājis, vai Mareks joprojām nevarot noticēt. “Teicu, ka ne. Tad viņš jautāja, vai varēšu tikt uz “Radio Skonto” 30 gadu jubilejas balli, uzzināja no manis visu, ko vajadzēja. Gaidīju, gaidīju, bet kā nav tas finālists, tā nav.
Vēl pēc minūtēm piecpadsmit dzirdu radio to pašu balsi, kas ar mani runāja pa telefonu. Nopauzējos. Sekoja zvans, un es dzirdēju savu balsi pa radio. Tad noticēju,” pastāsta M. Freibergs.
Saņēmis solīto ielūgumu, viņš devās uz pasākumu. “Par mašīnu es vispār nebiju domājis. Nepiegāzu sev galvu tā, lai pēc tam pārdzīvotu, ka neesmu vinnējis.
Bet tā sanāca – uz pirmo roku pirmo atslēgu.
Vadītājs izteicās, ka es esot sačakarējis visu pasākumu, jo viss uzreiz notika tik ātri. Tomēr es līdz pat vēlam vakaram nesapratu, ka esmu to auto laimējis.
Man teica, ka nesaprotot, kā varu būt tik mierīgs. Atbildēju, ka galvenais man ir pasākums – redzēt, kā tas viss notiek. Tas bija grandiozi. Tik daudz slavenību, uzstājās “Prāta vētra”, Intars Busulis, Laima Vaikule,” priecājas Mareks.
Vēl pēc nedēļas aizbraucis savākt “Skandi Motors” dāvināto mašīnu. Tirgotājs teicis – kā var šitā paveikties vienam cilvēkam… Pirmais atbildējis, uzreiz izvilcis atslēgu un pirmo reizi esot “bišķiņ nokomplektēta mašīna”, nevis tikai plikā bāze, dārgāka, nekā parasti visus gadus bijusi. Mašīna bija nopulēta.
Marekam iedeva kvīti – te tev būs, kad brauksi riepas mainīt. “Pajautāju – vai tev liekas, ka es braukšu pie jums uz Rīgu riepas mainīt? Par to viņi nebija padomājuši.
Sagādāja vasaras riepas, ielikām mašīnā un vedām līdzi,”
atklāj Mareks.
Kopā ar dīlera pārstāvjiem devušies uz CSDD, kur auto pārrakstīja uz Mareka vārda. “Uzreiz nokārtoju OCTA un KASKO, jo bija padraņķīgs laiks, lielie sniegi. Baidījos braukt bez nekā,” viņš saka.
Ugunīgs sporta režīms
Jauno auto Mareks novērtē kā Ziemassvētku vai Jaungada dāvanu. Mašīna šķiet simpātiska. Skaista krāsa, šo sarkano toni sauc “Red Dragon”.
Pašiem ģimenē jau bija jauna mašīna, iegādāta pirms nepilna gada. “Nu, še vēl viena!
Man nekas cits neatlika kā iet kārtot tiesības,” atzīmē laimētājs.
Līdz šim šoferis ģimenē – sieva.
M. Freibergs arī iepriekš bija domājis par vadītāja tiesībām, pagājušajā vasarā gribējis kaut ko darīt lietas labā, painteresējies, bet ar to viss arī beidzies.
“Bet šajā gadījumā – kam tad šī mašīna ir domāta? Tikai braukšanai! Tāpat jau nestāvēs piesieta. Uzturēt divas mašīnas bez vajadzības nebūtu labi,” viņš uzskata.
Teorijas eksāmens jau nolikts. Palikušas braukšanas, kas sanākot retāk darba dēļ. Brīvos brīžus Mareks cenšas izmantot, lai brauktu ar sievu kā instruktoru, jo process ļoti patīk.
Tā dzīvē sanācis, ka viņam ir dažādas vadītāja apliecības, bet tikai ne B kategorija. Ir traktora un dažādas spectehnikas tiesības, kas nepieciešamas, strādājot ostā.
“Tā tehnika ir šausmīgi liela, un tad visiem no manis ir jābaidās,”
nosmejas Mareks.
“Hyundai” ir neliels un zems, to uzreiz jūtot arī tad, kad tajā pārsēžas no sievas mašīnas “Nissan Qashqai”.
Nissani ir ģimenes auto tradīcija daudzus gadus, un nav atgadījies nekas tāds, lai no šīs markas atteiktos.
Pirmo auto daļēji uzdāvināja kāzās, vecāki veica pirmo iemaksu, ar to nobrauca gandrīz astoņus gadus. Negaidot, kamēr tai kaut kas notiks, nomainīja uz nākamo.
Lielākais un augstākais “Nissan” esot komfortablāks, lai kaut kur aizbrauktu kopā ar bērniem.
Ar “baltajām tiesībām” Mareks savu jauno sarkano auto ir iemēģinājis.
“Tad sapratu, ka gribu ar to braukt. Ir labi. Man ļoti patīk sporta režīms. Tad panelis uzreiz iedegas ugunīgi sarkanā krāsā.
Sūdzēties un neko sliktu teikt nevaru. Jauna ir jauna,”
viņš saka.
Automašīna aprīkota ar kamerām, sensoriem. Lieliska ekstra ir bezvadu lādētājs. Vienkārši noliec telefonu uz “piepīpētāja” un uzlādē. Mūsu drēgnajiem gadalaikiem labi noder apsildāmā stūre.
Automašīna arī atpazīst ceļa zīmes, kur drīkst un kur nedrīkst braukt. Ja priekšā mašīna uzsākusi kustību, šis auto vadītājam atgādina uz displeja, ka nu viņam arī jāsāk braukt.
Protams, ir adaptīvā kruīza kontrole, līniju asistents. “Ja brauc tālos gabalus, tad līniju asistents noder.
Ejot uz apdzīšanu, sāk raustīt pedāli, piebremzēt,” stāsta Mareks.
To, kas nav vajadzīgs, var atslēgt, lai nemaisa prātu, un Mareka sieva tā arī darot.
Braucot ar šo auto, it nemaz neesot jūtams, ka tam ir neliela tilpuma motors. Īpaši tad, ja pārslēdzas uz sporta režīmu. Abi ar sievu izprovējuši, vai tad ir kādas izmaiņas.
“Liekas, ka dzinēja skaņa ir citāda un mašīna uzreiz arī ņiprāka, pieaug apgriezieni,” klāsta Mareks. Jau atceļā no Rīgas ievērojuši, ka mašīna ir ekonomiska.
Galvenais, lai neskauž
Mūsu tikšanās laikā automašīnas kopējais nobraukums ir 612 kilometri. Dāvanas saņemšanas brīdī nebijis gandrīz nekāda nobraukuma, padsmit kilometri. Auto bija atbraucis uz pasākuma vietu, un tas arī apmēram viss.
Mareku priecē, ka jaunam auto tehniskā apskate jāiet pēc diviem gadiem un tad nākamā – vēl pēc diviem. Līdz ar to arī sanāk mazāku ceļu nodokli maksāt.
Freibergi nolēmuši paturēt abas automašīnas. Sievai darbs ir ārpus Liepājas, un viņa ņemot to auto, kuram tobrīd bākā vairāk degvielas.
Automobilis ar košo radiostacijas reklāmu piesaista uzmanību. Ejot garām, cilvēki apspriež, ka šī laikam ir tā mašīna, ko vinnēja.
“Sāk arī teikt, ka šīs mašīnas jau galīgi sūdīgas, tukšas. Vienreiz pateicu – nav nemaz tik slikta mašīna!”
atklāj M. Freibergs.
Daudzi sveši cilvēki Mareku tagad atpazīst. Kad ieejot kulinārijā, sieviete aiz letes prasa, vai viņš neesot tas, kas vinnējis auto. Tā nu kļuvis slavens, laimējot mašīnu.
Galvenais, lai nebūtu skaudības. Jo to brīžiem var just, atzīst Mareks. Cilvēki ar viņu runājot par to, ka nekad nebija ticējuši, ka tā var gadīties, ka tik tiešām dod mašīnu, visi nodokļi tiek nomaksāti.
“Tagad, kad es esmu ar to saskāries, viņi arī ir noticējuši, ka tā var būt,”
saka laimīgais auto īpašnieks.
M. Freibergs stāsta, ka neuzskatot sevi par veiksminieku loterijās, līdz šim tik izcili neesot gājis. Reiz nopircis nokasāmo biļeti pirms Jāņiem un laimējis 500 eiro, bet tas arī viss.
Kad pirmoreiz iekāpis jaunajā auto un iedarbinājis, tur uzreiz skanējis “Radio Skonto”. “Jokojot nodomāju – tur droši vien nemaz cits radio nav iekšā,” smaida Mareks. Darbā viņš pārsvarā tiešām klausoties šo raidstaciju.
“Radio Skonto” lūguši, lai Mareks automašīnu pabildē, kad kaut kur aizbrauc, lai viņi varētu pareklamēt to, ka laimēt patiešām ir iespējams.
Mareka Freiberga “Hyundai i20”
- 2023. izl. g.
- 1,2 l benzīna motors, 100 ZS.
- Vidējais patēriņš – 4,6 l/100 km.
- Sešpakāpju manuāla pārnesumu kārba.
- Krāsa – “Red Dragon”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
