Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Uz pirmajām Latvijas izlases spēlēm Ostravā līdzjutēji no Liepājas bija devušies kuplā skaitā.
Kurš kuru?
Vietnes Sportazinas.com žurnālistam, liepājniekam Konstantīnam Fjodorovam šis ir ceturtais pasaules čempionāts hokejā, uz kuru viņš devies darba pienākumu dēļ.
Ostravas arēnā Latvijas izlases spēles laikā aiz vārtsarga vārtiem viņš pamanījis arī Liepājas karogu. To uz Čehiju atvedis pilsētas fanu pulciņš.
Čempionāta pirmajās dienās Latvijas fanu Ostravā bijis ļoti daudz. Liela daļa no viņiem apmetusies ārpus Ostravas un pat aptuveni 90 kilometrus attālajā Polijas pilsētā Katovicē.
“Jo ir lētāk dzīvot tur un uz spēlēm braukt ar autobusu nekā īrēt apartamentus Ostravā, kas nav tik liela pilsēta, bet fanu ir ļoti daudz.
Lielā skaitā sabraukuši slovāki, ir arī daudz vāciešu,” pastāstīja žurnālists.
Viņš novērojis, ka līdzjutēju maciņiem šis čempionāts ir draudzīgāks nekā, piemēram, pērn Rīgā aizvadītais.
“Šeit arēnā glāze alus maksā 110 kronas jeb 4,40 eiro, bet Rīgas arēnā tas maksāja ap 7 eiro”.
K. Fjodorovs atzīmēja, ka gan Ostravas arēna, gan tās apkārtne tiek stingri uzraudzīta.
Arēnā apsardze somas pārbaudot arī žurnālistiem, un ikreiz, kad viņi atgriežas Preses centrā, mediju pārstāvjiem jāiztukšo visas kabatas un jāiziet cauri metāla detektoram.
“Taču šeit ir jautri un valda īsta svētku atmosfēra,” vērtēja liepājnieks.
Pēc pirmajām trīs čempionāta dienām viņš sprieda, ka pati skaļākā spēle, pateicoties slovāku faniem, esot bijusi starp Slovākiju un Vāciju. Tikmēr mūsu valstsvienības spēlēs, protams, dominē Latvijas līdzjutēji.

“Man būs interesanti, kad Latvija spēlēs pret Slovākiju, proti, kurš kuru? Pagaidām šī ir vienīgā Latvijas spēle, kas pilnībā izpārdota,” pirmdien sacīja žurnālists.
To, vai Latvijas līdzjutējiem izdosies būt skaļākiem par slovākiem, uzzināsim svētdien.
Nokavē pašu organizētu gājienu
Atbalstīt Latvijas hokejistus klātienē uz Čehiju aizsteidzies arī video mākslinieks Roberts Vītols un autosportists Mārtiņš Sesks.
Līdzjutēju rindās tur manīti arī citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
“Liepāja Ostravā pārstāvēta kuplā skaitā,” apliecināja Mareks Šķila, kurš uz čempionātu devies kopā ar vēl septiņiem draugiem.
Viņus tur varēja atpazīt pēc īpašiem fanu krekliem, kurus rotā Liepājā pazīstamais zīmols “Divi naži”.
Draugu pulkam šis neesot pirmais čempionāts, kuru viņi dodas vērot klātienē. “Šķiet, kāds piektais,” norādīja liepājnieks.
Dienu pēc Latvijas–Polijas spēles Mareka balss no līdzi jušanas mūsu valstsvienībai bija krietni aizsmakusi.
Sagurumiņš mazliet ir,” viņš smejoties sacīja.
Arī šī liepājnieku kompānija bija apmetusies aptuveni 100 kilometru no Ostravas, un uz spēlēm viņi devušies ar vilcienu.
“Mēs organizējām fanu gājienu pirms Latvijas izlases pirmās spēles, bet paši uz to nepaguvām, jo pa ceļam saplīsa vilciens un tajā nosēdējām trīs stundas. Pašās pēdējās minūtēs knapi paspējām uz spēli,” piedzīvotajā dalās Mareks.

Gints Valdmanis, jautāts, vai bez vilciena kavēšanās gadījušies vēl kādi piedzīvojumi, izplūst smieklos. “Piedzīvojumi ir, bet ne jau tādi, par kuriem varētu stāstīt,” saka liepājnieks, piebilstot:
“Mēs atbraucām astoņi cilvēki, bet tagad [pirmdien] esam septiņi.”
Kur noklīdis astotais, draugi nezinot, taču pazudušais esot sveiks un vesels – telefonsakari ar viņu nebija zuduši.
“Divu nažu” fanu pulciņš Ostravā bija ieradies, lai apmeklētu trīs Latvijas izlases spēles. Pēc otrdienas mača, kurā Latvijas hokejisti tikās ar Kazahstānas izlasi, viņi posās mājupceļam.
“Darba dēļ uz ilgāku laiku grūti izrauties,” atklāj Gints.
Hokeju apvieno ar ceļojumu
Pasākumu vadītājs un zīmola “Izsauc ballīti” radītājs Raivis Šulcs Ostravas arēnā vēroja pirmās divas Latvijas izlases spēles.
Šo pasākumu viņš bija apvienojis ar ceļojumu pa Čehiju, Slovākiju, Vāciju un Poliju. Tāpēc busiņa bagāžā likta arī hokeja fanu atribūtika.
Pirmdien Raivis ar ceļabiedru jau devās tālāk uz Polijas gleznaino kalnu pilsētiņu Zakopani.
Iepriekš viņš apmeklējis hokeja čempionātus, kas notika Minskā un Rīgā. Raivis secinājis, ka krodziņa apmeklējums Ostravā faniem izmaksājot apmēram tikpat, cik Rīgā.
“Alus laikam ir lētāks, bet es esmu reģistrējies hokeja fanu čatā, kur vairāki dalībnieki brīdināja, lai uzmanās, krodziņā maksājot ar bankas kartēm, jo laikam, pamanot, ka cilvēks apskurbis, maksājuma summa var tikt sarēķināta daudzkārt lielāka. Pašam gan nekas tāds negadījās.
Tāpat čatā bija informācija, ka pēc mūsu valstsvienības spēles pret Poliju kādai Latvijas automašīnai izsisti logi.
Ir aizdomas, ka to pastrādājuši poļi, nevis vietējie čehi. It kā poļu fani bija draudzīgi, bet šis incidents noticis tieši pēc spēles ar Poliju, kurā beigās mēs uzvarējām,” pastāstīja Raivis.

Viņš smejas, ka arēnā Polijas fani saplūduši ar latviešiem un viņus bijis grūti atšķirt. Vien tad, kad Polija iesitusi vārtus, atklājies, ka blakus ir polis, nevis latvietis.
“Smējāmies, ka, lai atpūstos, drīzāk jāmeklē vieta, kur nav latviešu, jo viņi bija visur. Lai gan Ostrava ir tāda kā nedaudz izkliedēta, tai nav viens izteikts centrs,”
pastāstīja pasākumu vadītājs.
No informācijas fanu čatā bijis noprotams, ka daudzi latvieši nakšņojuši autostāvvietā netālu no arēnas, pie vietējā veikala “Lidl”.
“Tur bija autobuss, kurā latvieši vienkārši gulēja, iespējams, viņi to darīja uz maiņām,” pasmējās ballīšu rīkotājs.
Liepājnieks iepazīstas ar liepājniekiem
“Nu, šito ārprātīgo dzeršanu!…” uz jautājumu, kā liepājniekiem klājas Ostravā, jokodams atbildēja Žigis.
Īstenībā to viņam esot grūti vērtēt, jo uz pasaules čempionātu ar savu busiņu devies vienatnē, turklāt vēl pa vidu viņš mācoties – attālināti piedaloties seminārā, kas nepieciešams, lai atjaunotu sertifikātu nometņu organizēšanā.
Arī pēcspēļu atmosfēru pilsētā īsti viņam nesanākot izbaudīt.
“Tiklīdz beidzas spēle, es lecu mašīnā un braucu gulēt busiņā ārpus pilsētas – kādus 15 kilometrus no Ostravas pie ezera esmu atradis baigi feinu vietiņu.
Taču, protams, vairākas stundas pirms spēlēm pilsētā var redzēt daudz cilvēku – viņi dzied, kāds pavairāk iekodis un savā starpā ķiķinās, kas man patīk.
Īstenībā tev kompānija nemaz nav vajadzīga, ja neesi pilnīgākais nūģis, jo es šeit jau divās dienās esmu iepazinis tik foršus cilvēkus! Tiešām tādus draudzīgus gan Latvijas, gan Anglijas latviešus.
Un arī liepājniekus, kurus nezināju. It kā šķiet, ka Liepāja maza pilsēta, bet izrādās, ka tā nemaz nav. Iepazinos ar normāliem džekiem – viņi mani zināja, es viņus ne.”

Populārais liepājnieks arī pasmejas, ka Čehijā sastapis pusi no savas futbola komandas, kuri iepriekš rakstījuši, ka treniņā nebūs, bet pēkšņi viņi satikušies Ostravā.
Nelielā Čehijas miestiņā jeb, kā Žigimants saka, “pilnīgā nepilsētā” liepājnieks apmeklējis bibliotēku, kur pieejams bezvadu internets. Iznākot no tās, viņam pretī “peldējuši trīs Latvijas līdzjutēji normālā vafelē”.
“Viņi saka: tu no kurienes. Atbildu, ka no bibliotēkas. Vajadzēja redzēt viņu acis (smejas) – viņu elks alkašs no bibliotēkas skaidrā izpeld! Izrādījās, ka viņi tai pilsētiņā dzīvo. Tas nebija ļoti tālu no Ostravas, bet pilnīgākā čuhņā.”
Arī Žigis apliecina, ka Ostravā fanu zonā alus maksājot lētāk, nekā tas bijis čempionāta laikā Rīgā, proti, aptuveni 4 eiro par glāzi, bet “ar pārsteigumu”.
“Viens no kompānijas aizgāja nopirkt aliņu un kopā samaksāja 80 eiro.
Tātad sanāk, ka glāze alus maksā astoņus eiro. Un – to vari pierakstīt – tas bija pretīgākais alus, kādu esmu dzēris. Goda vārds, to visi saka! Mēs to vaikstoties mocījām stundas divas.
Beigās izrādījās, ka tās plastmasas alus glāzes, tādas diezgan štruntīgas, ir depozīta – par tām varēja saņemt atpakaļ četrus eiro. Nu, tas bija tāds patīkams pārsteigums.”
Žigimants neesot regulārs pasaules čempionāta hokejā apmeklētājs, pirmoreiz to klātienē vērojis pirms deviņiem gadiem Prāgā, bet pērn Somijā bija klāt vēsturiskajā spēlē, kurā Latvija, pagarinājumā uzvarot ASV izlasi, izcīnīja bronzas medaļu.
Šoreiz viņš bija sagatavojies klātienē noskatīties visas septiņas Latvijas izlases apakšgrupas spēles.
Izlases komanda ir kā dūre
Linards Mazurs-Mago, Liepājas hokeja treneris un menedžeris
Pasaules hokeja čempionāts ir jābauda. Tie ir kā svētki visai mūsu nācijai. Pēc pirmajām divām spēlēm baudīju arī to, ka Latvijai tajās bija divas uzvaras.
Šīgada čempionāts parāda, ka jebkura komanda, kas tajā nonākusi, prot spēlēt un ir pelnījusi tur būt.
Mūsdienās hokejs visur labi attīstās, visi to labi spēlē, viegli nebūs ne pret vienu.
Ņemot vērā pagājušā gada eiforiju, daudzi varbūt gaidīja, ka mēs kā tanks brauksim pāri kājniekiem, bet atkārtošos, ka visas elites komandas pelnījušas tur būt. Poļi taču nebrauca ar mērķi zaudēt, bet cīnīties.
Vai nevarētu būt tā, ka treneri komandai sportiskās formas virsotni plānoja uz nosacītajām apakšgrupas izšķirošajām spēlēm vai pat uz izslēgšanas cīņām? Domāju, ka ne.
Spēlētāji ir profesionāļi, kuri pēc pagājušā gada svinībām nolika medaļu plauktiņā, kur tā smuki guļ. Jaunā sezonā ir jauni mērķi un jauni uzdevumi.
Negribētu arī ticēt, ka treneri plānotu formas virsotni uz tālākiem mačiem.
Arī viņi apzinās, ka neviena spēle nebūs viegla, ka smagi jāstrādā būs katrā spēlē.
Runājot par Latvijas izlases plusiem un mīnusiem pirmajās spēlēs, jāatzīst, ka ir diezgan daudz nepiespiesto kļūdu.
Harijs Vītoliņš jau uzsvēris, ka šajā izlases modelī ir diezgan liela jaunības un pieredzes kombinācija. Daudziem spēlētājiem šis ir debijas gads izlasē. Skaidrs, ka emocijas un gribēšana izdarīt kaut ko vairāk var novest pie kļūdām.
Tieši to pašu var pateikt, runājot par izlases snieguma pozitīvajiem aspektiem. Jaunības un pieredzes sajaukums parāda, ka komandai ir raksturs.
Spēles beigās nekas nesalūst, neparādās neprasme atspēlēties. Pirmo divu spēļu gaita bija tāda, ka mēs pēc tām varējām būt arī ar nulli punktu. Taču ir cīņasspars un komandas gars.
Spēlētājiem nenolaidās rokas, cīnījās līdz galam, atspēlējās, izrāva uzvaras.
Tas parāda, ka komandā viss ir kārtībā, ka kolektīvs ir kā dūre, lai arī spēle var nevesties vai spēles gaitu no ritma izsit disciplīna.
Sākums mačā pret Franciju bija ļoti labs, varējām izvirzīties vadībā, tad spēle būtu pavisam citāda. Mūsu noraidījums deva priekšrocību un emocijas pretiniekiem.
Piecu minūšu mazākumā vienus vārtus ielaidām, bet pozitīvi varam vērtēt to, ka arī paši šādā vairākumā iemetām. Mūsdienās hokejā ļoti liela nozīme ir spēlei nevienādos sastāvos – daudzos mačos uzvar ar vairākuma vārtiem.
Pats pasaules čempionātā klātienē biju pērn Tamperē – pusfinālā un bronzas mačā. Tā bija spontāna ideja. Aizbraucu un guvu fantastiskas emocijas!
Visvairāk man patīk tas, ka mēs kā tauta šajā laikā tik cieši sanākam kopā, tik ļoti atbalstām izlasi, izjūtam savu piederību Latvijai –
braucam ar karogiem, velkam kreklus, visi priecājas un atstāj malā ikdienas rūpes.
Pagājušajā gadā guvu pirmo fana pieredzi, un manas emocijas bija neaprakstāmas, tāpat arī pacēlums pēc atgriešanās mājās.
Kad šogad televīzijā skatos spēles, vēroju fanus, saprotu, ka gribas tur būt klāt, un vēl nesaku, ka nebūšu Čehijā!
Uzziņai
- 2024. gada čempionātsir 88. pasaules čempionāts hokejā.
- Tas notiek laikā no 10. maija līdz 26. maijam Čehijas galvaspilsētā Prāgā un Ostravā.
- Latvijas izlases grupas turnīru aizvada “Ostravar” sporta arēnā, kur tribīnēs vietas ir 10 004 skatītājiem.
- A grupā šogad cīnās Kanāda, Somija, Šveice, Čehija, Dānija, Norvēģija, Austrija, Lielbritānija. B grupā–Latvija, ASV, Vācija, Zviedrija, Slovākija, Francija, Kazahstāna, Polija.
Dažādi avoti
Latvijas izlases spēļu kalendārs
- 18. maijā plkst. 13.20, Latvija–Zviedrija
- 19. maijā plkst. 21.20, Latvija–Slovākija
- 21. maijā plkst. 17. 20, Latvija – ASV
Es domāju tā: Kuram sporta veidam visvairāk sekojat līdzi?
Aleksandra – liepājniece:
– Nesekoju līdzi sportam. Nesekoju tāpēc, ka mēģinu izbaudīt ikdienu, cenšos vispār nelietot nekādus sociālos medijus, ziņas vai kaut ko tādu. Reto reizi, iespējams, būtu ar mieru apmeklēt kādu sporta spēli dzīvē. Bet man šķiet, ka pēdējā reize, kad kaut ko tādu darīju, bija pirms aptuveni pieciem gadiem. Tā bija hokeja spēle.
Gustavs Riekstiņš – jaunietis:
– Es jau kopš bērnības spēlēju basketbolu. Ļoti nopietni trenējos, tādēļ tas ir sporta veids, kurš visvairāk piesaista, kuram sekoju. Bet ikdienā noteikti pievēršu uzmanību arī citiem sporta veidiem. Lai gan ne tik ļoti, cik basketbolam. Dažreiz brīvdienās izejam laukā ar draugiem un uzspēlējam arī, piemēram, futbolu, jo vienkārši patīk sports.
Emīlija Kalniņa – liepājniece:
– Minimāli sekoju līdzi krosfitam. Pati nedaudz nodarbojos ar šo sporta viedu, tāpēc arī ir interesanti tam pasekot līdzi, paskatīties. Vienreiz gadā gan, protams, skatos arī mūsu izlases hokeja spēles pasaules čempionātā. Tas ir ļoti aizkustinošs un nervus kutinošs pasākums. Bet man ir interesanti, lai gan ikdienā hokejs tik ļoti nepiesaista.
Kārlis Roga – vidusskolēns:
– Jau vairākus gadus pats nodarbojos ar basketbolu. Tas arī ir mans mīļākais sporta veids, kuru skatīties un kuram sekot līdzi. Cenšos sekot līdzi arī NBA spēlēm. Tur mana mīļākā komanda noteikti ir Bostonas komanda “Celtics”, tāpēc, ka tur spēlē liepājnieks Kristaps Porziņģis. Bet, ja atgriežos tuvāk mājām, tad fanoju par mūsu pašu Liepājas komandām.
Mairīte Šaukle – pensionāre
– Hokejam! Vienreiz gadā aktīvi sekoju līdzi pasaules čempionātam. Pēc bronzas medaļas tā ir vienkārši fantāzija. Un tas mūsu Daugaviņš – tā ir mūsu zvaigzne! Man ļoti patīk. Kādreiz tik ļoti nesekoju, bet tagad esmu pensijā, man ir daudz brīvā laika. Pati jaunībā spēlēju badmintonu un, kad mācījos universitātē, piedalījos dažādās sacensībās. Sports mani interesē kopš jaunības, bet hokejs – tā ir mana sirdslieta.