liepajniekiem.lv
Lai ir, kur spēlēt pašiem un citiem
Ideja par tenisa kortiem K. Pasovai radusies kovida laikā, kad viss bijis uz pauzes.
Viņa smejot skaidro, ka darbīgi cilvēki uz vietas nevar nosēdēt, vienmēr jādīdās un kaut kas jādara, tāpēc vienā rītā pamodusies un sapratusi, ka likumsakarīgi nākamais solis būtu iekārtot pašiem savus kortus.
Pieejama bijusi arī tēvam piederošā zeme Grobiņas pagastā, kuru viņš jau ilgstoši piedāvājis izmantot kādai iecerei.
“Šī zeme nav lauksaimniecībai auglīga. Vienalga, kas te tiek darīts, ir laba lieta. Vismaz beidzot notiek kaut kāda darbība,”
skaidro Verners Beķeris.
Ģimene norāda, ka vēl pirms gada tajā pašā vietā, kur šobrīd ir korti, bija pļava.
Ar izteiktām grūtībām viņi būvniecības laikā nesaskārās, lai gan ik pa laikam lietus neesot bijis sabiedrotais un ievilcinājis procesu. Sadarbība ar visiem iesaistītajiem bijusi laba, un viss izdevies.
“Niecīgas problēmas, kaut kādas nianses, jau vienmēr ir.
Vīrs ar mani brīžiem nerunāja, jo saprata, ka labāk neko neprasīt,”
smej K. Pasova.
Paula piebalso, ka bijuši brīži, kad visas ar mammu un māsu apspriedušās, ka naivi ielēkušas nezināmajā, jo tikt līdz gatavam laukumam nebija viegli.
Pašlaik laukuma saimnieki cenšas saprast, kā īstenot domu arī par pludmales tenisa laukumu, kas tāpat būtu pieprasīts. Tā pamats ir smiltis, taču viņas uztrauc, ka vējš tās atpūtīs uz klasiskajiem tenisa kortiem.
“Te teritorija ir liela. No sākuma bijām plānojuši vienā vietā, bet varbūt var citur.
Neesam atmetuši domu par pludmales kortiem, vienkārši jāpadomā, kur tos būtu labāk veidot,”
teic Paula.
Tāpat vienu no tenisa laukumiem ir plānots aprīkot ar jumtu, lai tenisu var spēlēt arī ziemā. Tas pašlaik ir primārais uzdevums, piebilst tenisa entuziaste.
Korti tika izveidoti ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu, apkārtējās teritorijas labiekārtošanu ģimene uzņēmās pati.
“Laukuma ieklājēji nebeidza brīnīties par mums, ka mēs pašas braucām ar kravas auto, vadājām granti, bērām akmeņus. Visu, ko varējām, darījām saviem spēkiem.
Māsai bija divas brīvas stundas, skrēja šurp kaut ko pakrāsot un tad atpakaļ uz darbu,”
savukārt pastāsta Katrīna.
Kortus būvējis igauņu uzņēmums, kas specializējas sporta laukumu veidošanā.
Rezultāts tenisa laukuma saimnieces apmierina, taču galvenie novērtētāji ir kortu apmeklētāji. Te jau trenējušies bērni, kas spēlē Latvijas izlasē, arī Liepājas Tenisa sporta skolas (LTSS) audzēkņi. Viņiem viss ļoti patīkot.
Ciemos bijis arī Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Jānis Mellups, kurš atzinis, ka laukums esot labs kājām.
“Korti atbilst Starptautiskās Tenisa federācijas standartiem, nav veidoti uz betona, bet gan uz asfalta pamatnes. Līdz ar to klājums kājām ir mazāk traumatisks,” paskaidro K. Pasova.
Paula piemin, ka laukums skaitās vidēja ātruma un uz tā spēlēt nebūs grūtības nedz profesionāļiem, nedz amatieriem.
Audzinās jaunos tenisistus
Gan Katrīna, gan Paula ir sertificētas tenisa treneres LTSS un savas prasmes tagad varēs lietot arī pašu īpašumā veidotajos kortos.
“Pati spēlēju tenisu no septiņu gadu vecuma līdz pat vidusskolai. Tad bija pauze,”
stāsta K. Pasova.
Pirms četriem gadiem ar viņu sazinājusies meitu tenisa trenere Olga Bordjugova, kas vaicājusi, kā mamma domā, vai Katrīna, kura tobrīd bija mājās ar savu jaunāko bērniņu, negribētu kļūt par treneri.
Katrīna tenisu spēlējusi arī studiju laikā ASV, viņai bija sportistes stipendija. Taču, kad atgriezusies Latvijā, apņēmusies tenisa raketi rokās vairs neņemt.
“Tāpēc nojautu, ko viņa man atbildēs, bet, kad zvanīju un izstāstīju Olgas piedāvājumu, aicināju neatbildēt man uzreiz, apsvērt, padomāt un tad dot atbildi. Kad viņa atzvanīja, teica, ka mēģinās,” atminas mamma.
“Var teikt, ka 17 gadus, kopš sešu gadu vecuma, bez pauzēm spēlēju tenisu. Tāpēc pēc atbraukšanas no ASV tiešām domāju, ka nekad to vairs nedarīšu.
Un septiņus gadus es tiešām to savu “nekad” pildīju. Bet tad izgāju visas mācības, nokārtoju eksāmenus, lai kļūtu par treneri,”
pastāsta Katrīna.
Mamma neslēpj, ka tas bijis pirmais solis, kad ģimenē atkal atgriezās visu sen iemīļotais sporta veids. Otrais bijis kovida laikā, kad no ASV atgriezās arī Paula.
“Tad jau man Tenisa sporta skolas direktors prasīja, kad nākšu strādāt?” smej Paula.
Bet mammas Kristīnas vislielākā pateicība ir leģendārajam trenerim Edgaram Ernestsonam, kurš viņai ne tikai iemācījis spēlēt tenisu, bet licis to arī iemīlēt. Šo aizrautību viņa tālāk nodevusi arī savām meitām.
“Man tenisa dēļ visas vasaras bija aizpildītas. Mums bija sacensības, nometnes, dzīve pagāja kortos. Un es zināju to, ka, ja meitenes ies to pašu ceļu, tad viņām vasarā būs, ko darīt,” saka K. Pasova.
Savas pirmās nodarbības tenisā Katrīna atminas spilgti: “Man bija seši gadi, visas bumbiņas gāja augstu gaisā, un grupiņa aiz muguras spiedza un priecājās, cik augstu tās lido.
Man likās, ka es tik ļoti kaut ko māku!”
Bet māsa Paula mūždien devusies līdzi un spēlējusi turpat pie sieniņas līdz brīdim, kad treneris pats viņu izsaucis uz laukuma.
“Kad viņa četros gados uzgāja uz laukuma, treneris pateica, ka tehniku nav ko mācīt, jo māsa daudz ko jau iemācījusi,” mamma atceras.
Pēc tam Paula spēlējusi Latvijas junioru izlasē.
Kortus ģimene izveidojusi arī tāpēc, lai teniss kļūtu pieejamāks jebkuram.
“Meitenes tagad organizēs grupiņas lielajiem. Tādas pašas grupas uz vasaru veidosim arī bērniem. Vienalga, vai bērnam ir seši, divpadsmit vai četrpadsmit gadi. No februāra darbojamies arī Grobiņas bērnudārzā, kurp mēs katru piektdienu braucam ar trenerēm.
Jūnijā jau bērni nāks kārtīgi uz treniņiem kortos. Ziemā arī plānojam viņus trenēt, bet ne ar tādu intensitāti,”
par plāniem stāsta K. Pasova.
Sociālajos tīklos aktivitāte un interese turpinot pieaugt un jauni sekotāji uzrodoties regulāri. Tāpat laukumu iemēģinājušas arī jaunākās ģimenes locekles.
Katrīnas astoņgadīgā meita tenisu apgūst LTSS, bet sešus gadus vecais dēls pirmās iemaņas noskatās no māsas.
“Viņš ir atskatījies māsas sacensības, uz kurām nu jau negribīgi ceļas, jo vairākas stundas ir jāsēž un jāskatās, kā māsa spēlē,” smej Katrīna.
Tomēr ģimene neslēpj prieku, ka viņiem ir iespēja ne tikai apmācīt nākamos tenisistus, bet arī vērot, kā tenisu iemīl nākamās paaudzes.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
