Fragments no Toras (piecu Mozus grāmatu) tīstokļa tapis 19. un 20. gs. mijā un līdz šim ir vienīgais zināmais, kas palicis pāri no Aizputes sinagogas piederumiem.

Tora tradicionāli tiek rakstīta uz pergamenta, kas izgatavots no govs ādas. To īpaši apstrādā un balina, līdz āda kļūst gluda.

Tekstu raksta ar putna spalvu un melnu tinti. Pirms rakstīšanas pergamentā ar neasu rīku ieskrāpē taisnas līnijas, jo katram burtam jābūt uzrakstītam ideāli.

Tora sastāv no daudziem atsevišķiem pergamenta gabaliem, kas sašūti kopā ar dzīvnieku cīpslu diegiem un piestiprināti pie diviem koka ruļļiem.

Šī Toras fragmenta stāsts ir saistīts arī ar plašāku Aizputes ebreju kopienas vēstures izpēti.

Tā aizsākās 2005. gadā, kad “Serdes” darbnīcu un rezidenču centrā Aizputē notika ekspedīcija “Folklora pilsētā”.

Tās laikā pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta dokumentēja pilsētas iedzīvotāju atmiņas un stāstus par vietējo vēsturi.

Viena no spilgtākajām tēmām intervijās bija atmiņas par ebreju kopienu Aizputē pirms Otrā pasaules kara.

Tādēļ 2006. un 2007. gadā Ieva Vītola un Signe Pucena veica plašākus pētījumus, lai apzinātu pēc iespējas vairāk atmiņu stāstu no tiem iedzīvotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā vēl bija pusaudži vai jaunieši un paši personīgi bija rotaļājušies vai mācījušies kopā ar ebreju bērniem, strādājuši pie ebrejiem vai dzīvojuši kaimiņos.

Pierakstītās mutvārdu liecības stāsta arī par genocīdu, kas Aizputes ebreju kopienu iznīcināja.

Interviju fragmenti 2008. gadā izdoti izdevumā “Aizputnieku stāsti par ebrejiem” “Serdes” tradīciju burtnīcu sērijā.

2012. gadā Aizputes vidusskolas angļu valodas skolotāja Ināra Dinne to tulkoja angļu valodā, un ar papildinājumiem no muzeja “Ebreji Latvijā” krājuma “Serde” izdeva “Narratives about the Jews of Aizpute” Tradīciju burtnīcu sērijā.

Gan latviešu, gan angļu valodas izdevums ir sasniedzis savus lasītājus.

Gadiem ejot, vietējie iedzīvotāji ir stāstījuši stāstus, kas no paaudzes paaudzē nodoti tālāk,

daži jau kļuvuši par labi zināmu Aizputes folkloras daļu.

Tāpat publicētās mutvārdu liecības tradīciju burtnīcās ir līdzējušas Aizputes ebreju radiniekiem gūt skaidrību savas dzimtas vēsturē un uzzināt, kur un kā dzīvojuši viņu senči un kas ar viņu tuviniekiem šeit noticis.

Gadu gaitā krātie papildinājumi 2020. gadā tika apkopoti un izdoti atkārtotā izdevumā – “Stāsti par ebrejiem Aizputē”.

Šajā Aizputes ebreju kopienas vēstures stāstā Toras fragments ir viens no unikālākajiem papildinājumiem.

Šis artefakts ilgus gadus glabājies Ceļdomu ģimenes bibliotēkā.

Ceļdomu ģimenes tēvs ir bijis muzikants, un 20. gs. 70. gados kāds viņam pergamentu esot devis, lai viņš to varētu izmantot kā bungu plēvi.

Zinot, ka Starpnozaru mākslas grupa “Serde” interesējas par kultūras mantojumu un jau vairākkārt pētījusi Aizputes ebreju kopienas vēsturi, Ceļdomu ģimenes pēcteči šo artefaktu nodeva “Serdei”.

Toras fragmenta noformēšanu un eksponēšanu veica Varis Bitenieks, savukārt teksta pārskatīšanā palīdzēja Arturs Hansons.

Turpmāk Toras fragments būs apskatāms Aizputes kultūras namā,

Atmodas ielā 16, tagadējā tradīciju zālē, kas agrāk ir bijusi atsevišķa ēka – mazā sinagoga un bijusi atvērta ikdienā, turpretim blakus esošā lielā sinagoga – sabatā un reliģiskajos svētkos.

Šādi Toras fragments ne tikai atgriežas vietā, ar kuru tas vēsturiski saistīts, bet arī papildina līdz šim apzinātās liecības par Aizputes ebreju kopienas vēsturi un tās nozīmīgo vietu pilsētas pagātnē.