Pirms koncerta Liepājas tuvumā uzskaņojās spēcīga konkurējošā “blice” ar pērkona mūziku un zibens gaismas efektiem, tomēr laikam emociju spēks no Pūtiņiem noturēja padebešus pa gabalu, un rāmu, auglīgu lietutiņu piedzīvoja tie, kas vēlāk posās uz grupas “Tranzīts” koncertballi.

Uzticamos klausītājus uzrunāt iznāca ansambļa dibinātājs Valdis Skujiņš. “Tā ir ļoti, ļoti pareiza izvēle, ka jūs šovakar esat šeit,” viņš teica.

Mūziķiem bieži jautajot, kas viņam ir “Credo”?

“”Credo” ir kā komponistam dziesma, kā rakstniekam grāmata, kā dzejniekam dzejolis, kā Mendeļejevam viņa tabula ar visām no tā izrietošajām sekām,” atbild Valdis.

Viena no tām – lieliskākais koris pasaulē, kas ir grupas publika, kura zina visus vārdus un dzied līdzi.

V. Skujiņš pa vienam aicināja uz skatuves mūziķus, godpilni pirms tam nosaucot visus, kas šo gadu laikā sēdējuši pie bungām, spēlējuši ģitāras un taustiņus.

Gundars Lintiņš (sitaminstrumenti), Aivars Vīksna (basģitāra) un Armands Alksnis (ģitāra) iznāca, tērpušies stilīgos balta atlasa retro kostīmos.

Klavieru vietā – brīnišķīgais Liepājas kamerorķestris.

Solists un ģitārists Guntis Veits izraisīja ovācijas, vēl nesācis neko teikt, jo bija ģērbies sarkanā atlasā un uzlicis 80. gadu rokmūziķu matu griezumam tipisku parūku.

“Šovakar grupa “Credo” izpildīs tikai pašas, pašas, pašas vispazīstamākās dziesmas,” solīja G. Veits.

“Mums ir ļoti daudz ko spēlēt, bet laiks piespiedis ierobežotu uzstāšanos. Es parasti koncertos ļoti daudz runāju, bet šoreiz tā nebūs, lai vairāk paliek laika ar jums sadziedāties.”

Sadziedāšanās izdevās, jo visu laiku populārākās dziesmas “Meitene ar kallu ziediem”, “Disnejlenda”, “Neko nevar skaidri zināt”, “Tur aiz mākoņiem ir saule”, “Ziņģe par bailēm”, “Kad nekas nav palicis tevī” un citas klausītāji pazina no pirmās takts.

Dziedāšanu kuplināja daiļvokāls Inta Gudovska un Olga Stare jeb grupa “Oranžās”.

Ne vienam vien grupas fanam bija grūti nosēdēt savā krēslā. “Vienkārši patīk!” priecājās liepājnieki Māris un Svetlana.

70. gadu beigās Māris mācījās Liepājas tehnikumā, kur noorganizējuši “Credo” koncertu un no tā brīža sekoja koncertiem līdzi.

Organizējuši balsošanu par “Ziņģi par bailēm”, dziesma “Mikrofona aptaujā” 1980. gadā ieguva trešo vietu.

“Man vienmēr ir bijuši mīļāki “Līvi”, tomēr allaž eju arī uz “Credo” koncertiem. Liepājnieki paliek liepājnieki!”

viņš uzsvēra.

Svetlana pastāstīja, ka Pūtiņos bijuši uz Raimonda Paula, Marijas Naumovas, “Zodiaka” koncertiem.

“Te bišķi maz par ir vietiņas,” teica Māris. “Vecajos laikos tur bija ieeja,” viņš rādīja tālāk uz parka pusi. “Te bija danči un kas tik vēl nebija!”

Rīdzinieku kompānija Aigars, Sigita, Agra un Egons bija pirmie, kas slējās kājās dejot līdzi.

“Mēs esam auguši un dzīvojuši ar to mūziku,”

atbildot, no kurienes tik liela mīlestība pret “Credo”, teica Sigita, “aizrauj tā mūzika!”

“Dziesmas uzviļņo patīkamas atmiņas,” piebilda Aigars.

Kāpēc no Rīgas uz šejieni? Viņš skaidroja, ka Liepājā esot ļoti laba publika un visi arī ļoti labi dzied.

“Būsim šeit arī 17. augustā uz “Tavā un manējā Liepājā” tad atkal pienāciet pie mums,” aicināja mūzikas fani.

Jau trešo reizi viņi sēžot tieši šeit – labajā malā, pēdējā rindā.

“Var piecelties kājās, nevienam netraucējot un izbaudīt savas emocijas,” atzīmēja Sigita.

“Šai koncertzālei ir mīnuss,”

piebilda Egons, norādot uz nenosegto amfiteātri. “Ja mēs atrastos tajā galā, ko darītu, kad uznāks lietus? Laikam pietrūka nedaudz metru.”

Grupas “Credo” pirmsākumi meklējami 1974. gada beigās, kad skolasbiedri – no “Līviem” aizgājušais basģitārists Valdis Skujiņš, Verners Bokums, Gina Burkēvice, kā arī Aivars Liepiņš un Valērijs Kosmiņins uzsāka kopīgus mēģinājumu.

Nedaudz vēlāk grupa kļuva par Liepājas kokapstrādes kombināta “Baltija” vokāli instrumentālo ansambli, un ar šo nosaukumu darbojās līdz 1979. gadam, kad oficiāli tika apstiprināts “Credo” vārds.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.