Interesenti nodarbojās ar nopļautās zāles vālošanu, siena grābšanu un kraušanu zārdos. Tas palīdz uzturēt bioloģiski vērtīgo zālāju kvalitāti un augu daudzveidību pļavās.

Grīņu dabas rezervāts izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu ļoti retu meža augšanas apstākļu tipu – grīni, kurš sastopams tikai Baltijas jūras Kurzemes piekrastē.

“Grīņu dabas rezervātā, ņemot vērā tā statusu, talkas notiek samērā reti.

Bet attiecībā uz šīs pļavas uzturēšanu mēs noteikti plānojam, ka tās tagad būs ikgadējas.

Termiņš, ļoti iespējams, būs jūlijs. Šogad mēs tādu garāku ciklu pavilkām, lai patiešām, tā teikt, izsētos visas sēklas,” stāsta talkas koordinators un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks, Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš.

Viņš norāda, ka šādas talkas ir vajadzīgas, lai izglītotu sabiedrību par nepieciešamību saglabāt bioloģiski vērtīgos zālājus.

Viņaprāt, labi var novērot, ka šo zālāju apjoms sarūk.

Grīņu dabas rezervātā šobrīd dominē mežaudzes. Atvērtu platību, pļavu – ekoloģisko koridoru, kas ir nozīmīgi kukaiņiem un augiem, – ir ļoti maz.

“Latvijā bioloģiski vērtīgie zālāji ir visvairāk apdraudētā biotopu grupa, jo to uzturēšanai nepieciešama cilvēku iesaiste,

pretējā gadījumā teritorija ar laiku aizaug ar krūmiem. Tāpēc meklējām papildspēkus, kas vēlas līdzdarboties dabas sakopšanā, atminoties vai no jauna apgūstot siena kraušanu zārdos, kas aizvien retāk sastopami Latvijas ainavā,” skaidro talkas organizators.

DAP pārstāvis arī norāda, ka dalība talkā sagādājusi unikālu iespēju viesoties vienā no Latvijas dabas rezervātiem, kurā ikdienā ieiet nav atļauts.

Kopā talkā piedalījušās vienpadsmit personas, informē R. Čakstiņš.

“Atsaucība varētu būt lielāka, bet, nu, situācija ir šāda. Mēs saprotam, ka ir vasara, cilvēkiem gribas atpūsties. Ceram, ka nākotnē šis atbalsts palielināsies.”

Ļoti iespējams, ka dalībnieku skaitu ietekmējis arī tas, ka talka notika darbdienā. Bet DAP pārstāvis atzīst, ka viņiem vēl ir jāmācās.

Kopumā talka ilga četras stundas, kas, viņaprāt, ir vidējs un pieņemams ilgums tiem cilvēkiem, kas varbūt ikdienā nenodarbojas ar lauku darbu darīšanu.

Visu ieplānoto gan paspējuši paveikt, un par izdarīto R. Čakstiņš ir gandarīts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.