Basketbolists Mareks Mejeris atceras, kā bērnībā ložņājis pa šķūnīšu jumtiem un par grozabumbu nemaz īpaši nav domājis. Tagad viņš ir viens no lielākajiem privātajiem ziedotājiem, kas atbalsta sporta nometnes bērniem.

Mazās turbomāsiņas motosportā, protams, visvairāk atbalsta mamma Laura un tētis Ingus. Kas no viņām izaugs, gan kādreiz uzzināsim.

Nīceniece Karlīna Miksone stāsta, ka bērnībā viņai lelles nav bijušas cieņā, toties ar bumbu skriet paticis, tāpēc onkulis Andris ierādījis ceļu uz futbolu. Tagad viena no Latvijas sieviešu futbola izlases dalībniecēm savu dzīvi bez futbola iedomāties nemaz nevar.

Savukārt liepājnieks Aigars Grauba uzsver, ka robežu uzlikšana ir kā būris un tikai tad, ja idejām ļauj lidot, var rasties kaut kas īpašs.

“Liepājas Vēstules” pabija arī kurpnieku darbnīcā, paviesojās pie Mārtiņa Vilsona vasarnīcā, lauku māju saimnieci Gitu Krasņuku izvaicāja par dzīves lielajām izvēlēm, centās noskaidrot, kāpēc neizmantots ir Liepājas dzelzceļa stacijas skaistās ēkas potenciāls, un uzzināt vairāk par kuģa “Baltabor” avāriju Liepājas pievārtē.

Runājāmies arī ar nedaudz trako karjeristu Egilu Gēci, kurš savas inženiera spējas izmanto radoši, ar mākslinieci Elīnu Krieviņu, kas no katras pasaules valsts, kurā dzīvojusi, paņēmusi kaut ko sev, prasījām, kā ar visām piecām maņām Liepāju jūt Agnese Kaupere, apbrīnojām Kristīnes Mileres bildes ar tukšo pilsētu rīta agrumā, minējām novadnieku īpašos vārdus un pētījām vienu no Liepājas simboliem – peldkostīmu.

Jaunās “Liepājas Vēstules” varat iegādāties preses mazumtirdzniecības vietās vai abonēt, lai saņemtu savā pastkastē.

Nākamreiz tiksimies ap valsts svētkiem novembrī, kad sagaidīsim jau žurnāla 60. numuru.