Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024. gada 1. septembrī bija 371,884 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā augusta sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 297,064 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 173,689 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. septembrī veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 521,43 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. septembrī bija atzīti parādi 2,491 miljona eiro apmērā – šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad septembra sākumā bija atzīti parādi 518,939 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 231,884 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem – 287,054 miljonu eiro apmērā.

No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 287,02 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 34 400 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. septembrī bija piešķirti parādiem kopumā 93,761 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, septembra sākumā bija 227,446 miljoni eiro – šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2024. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,392 miljonu eiro apmērā.