Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā secināts, ka ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērnu uzturu. Mazāk nekā 50% bērnu Latvijā regulāri brokasto pirms došanās uz skolu, lai gan uztura speciālisti īpaši uzsver brokastis kā sabalansēta uztura pamatu. Aptaujā piedalījušies 6042 skolas vecuma respondenti.

Arī citi ēšanas paradumi liecina par nepietiekamu uztura kvalitāti – SPKC dati rāda, ka vidēji tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā ēd augļus, bet dārzeņus lieto tikai ceturtā daļa skolēnu.

Diemžēl daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, kas rada ilgstošas veselības problēmas.

Līdzīga situācija iezīmējas arī “Maxima Latvija” 2024.gadā veiktās aptaujas “Kādi ir Jūsu ģimenes ēšanas paradumi?” rezultātos. 73% vecāku atzīst, ka viņu bērni našķojas vismaz vienu reizi dienā, un populārākie našķi ir saldumi. Tajā pašā laikā ģimenes bieži izvēlas iekļaut uzturā neveselīgas mērces, piemēram, kečupu un majonēzi, kas satur lielu cukura un sāls daudzumu.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka ģimenes uz kafejnīcu dodas vismaz vienu reizi nedēļā un 70% bērnu, pasūtot maltīti, izvēlas ātrās ēdināšanas tipa ēdienus, piemēram, frī kartupeļus un burgerus. Aptaujā piedalījušies 585 respondenti.

Šie ēšanas paradumi tiešā veidā veicina aptaukošanos, jo ātrās ēdināšanas produkti satur lielu daudzumu kaloriju un tauku, informē SPKC.

Veselības ministrija (VM) uzskata, ka šobrīd vairs nedrīkst ignorēt šo tendenci un ir izstrādājusi plānu ar mērķi apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā. Rīcības plāna prioritātes ir uzturs, fiziskās aktivitātes un veselības pratības paaugstināšana.

VM izstrādājusi rīcības plānu aptaukošanās un liekā svara problēmas pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam

Liekais svars un aptaukošanās Latvijā ir “epidēmija”, un ar to jācīnās dažādiem veidiem, tostarp popularizējot fiziskās aktivitātes skolā un darbā, stiprinot ģimenes ārstu lomu un mainot pievienotās vērtības nodokli (PVN) virknei preču, prezentējot rīcības plānu šīs problēmas izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam, norādījuši veselības eksperti un Veselības ministrijas pārstāvji.