liepajniekiem.lv
Izejvielas audzē pašas, tāpēc rudenī ir kārtīgi jāpasvīst ar ražas novākšanu un pēc tam ar tās pārstrādi. Toties pārējos gadalaikos varot mazliet ievilkt elpu.
Pašas audzē un pārstrādā
Gunda pastāsta, ka 2008. gada krīzes laikā viņa mantojusi vecāku saimniecību Ventspils novadā. Tolaik lasījusi un tirgojusi zemenes, lai būtu vismaz kādi ienākumi.
Aptuveni 2014. gadā vajadzējis tikt galā ar pāri palikušajiem āboliem un ķirbjiem, kurus nebija, kur likt. “Sāku žāvēt, tāpēc var teikt, ka viss sākās ar ābolu un ķirbju sukādēm,” viņa stāsta.
“Dorupniekos” saimniecisko darbību abas ar meitu uzsākušas 2018. gadā.
Pašlaik izejvielas tiek audzētas gan Bārtas pagastā, gan Ventspils saimniecībā, taču pašu nodēvētā “mazā ražošanas mājiņa” iekārtota tieši “Dorupniekos”.
Maira atzīst, ka nu jau dažreiz kaut ko nākas piepirkt klāt, pat ābolus.
“Ja nav izejvielu, tad viss ražošanas process apstājas. No saldētiem augļiem nesanāk tā, kā vajag.”
Regulāri mājražotājas iepērk cidonijas un dzērvenes. Šogad pietrūkuši arī smiltsērkšķi. To sulu cilvēki iecienījuši, piemetina M. Melvere. Recepšu autore ir mamma, viņa skatu iemetot arī dažādās grāmatās.
“Smiltsērkšķu sulā karotīna ir vairāk nekā, piemēram, burkānu sulā. Pluss ir arī tas, ka tur papildus nav jāpievieno eļļa, lai organisms karotīnu labāk uzsūktu. Bet rudenī nepieciešamais C vitamīns ir cidonijās,” stāsta saimniece.
“Visgrūtāk iet ar ķirbjiem. Var gadīties, ka trāpās neīstā šķirne, jo ar ķirbjiem nekad neko nevar zināt – ir tik daudz dažādu veidu un katrs ir pilnīgi atšķirīgs. Sukādēm neder visas šķirnes. Es sākumā audzēju visvisādus. Tagad man patīk tikai muskata ķirbji,” padalās G. Melvere.
Grib nopirkt jaunu iekārtu
Salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad par ražu nevar sūdzēties. Pagājušogad Ventspils saimniecībā gandrīz viss nosalis, jo vasarā uznākusi salna. Gunda palikusi bez āboliem, zemenēm un smiltsērkšķiem.
Pašlaik gan ābolu abās saimniecībās ir tik daudz, ka darba netrūkst.
Saimnieces pasmej, ka rudens sezonā no izpalīdzīgām rokām neatsakās, taču darbiniekus pieņemt darbā nebūtu prātīgi, jo visu gadu nemaz nav tik daudz, ko darīt.
Mamma pastāsta, ka daudziem iemīļotas ir ābolu sukādes ar kanēli, taču visvairāk tiek pārdota tieši sula. Viņa ir pārliecināta, ka jebkurš cilvēks vairāk izdzer, nekā apēd našķos.
“Interesantākie mūsu produkti varētu būt rabarberu, plūškoka un smiltsērkšķu sīrupi un sulas.
Ziemassvētkos gatavojam smiltsērkšķu un plūškoka sīrupus ar garšvielām. Tos var taisīt karstajos dzērienos.”
Maira piebalso, ka, viņasprāt, plūškoka produkti varētu būt tie, kas nākamie iepatiksies klientiem. Pavisam esot bijis ap 50 dažādu produktu.
Dažreiz abas paeksperimentē ar neparastākām garšu kompozīcijām. Ne visas ir tik veiksmīgas, kā šķitis.
“Šeit nemaz runa nav par garšu, bet par konsistenci. Bijušas receptes, kurās izejvielas vienkārši neturas kopā. Citreiz, pat ja sanāk gardi, jauno produktu ir tik grūti pagatavot, ka neturpinām,” pieredzē dalās meita.
“Berry Wind” sortiments ir ļoti mainīgs. “Ražojam, ņemot vērā pieprasījumu un pieejamo izejvielu apjomu. Drusciņ pamainot sastāvu jau zināmam ražojumam, tas produktu katalogā uzreiz jāliek atsevišķi. Ik pa laikam, protams, mēdzam ieviest jaunus produktus.
Viens no jaunākajiem ir marmelādes ar ķirbju sēkliņām, tāpat ābolu-plūškoka sula. Nākotnē varētu pamēģināt ievārījumu ar plūškoku un cidonijām.”
Tomēr jāņem vērā, pieejamā tehnika un ražošanas ceha iespējas. “Jo lielāks sortiments jāsagatavo, jo grūtāk tas izdarāms īsā laikā. Pēc katra ogu vai augļu veida izmantošanas visas iekārtas un cehs ir jāmazgā, lai var apstrādāt nākamo produktu, tāpēc vienā dienā nemēdz gatavot pārāk atšķirīgas lietas.”
“Sanāk ļoti liels roku darbs, bet pamazām turpinām attīstīties. Rakstām projektus Eiropas Savienības atbalsta piesaistīšanai, lai kaut ko vairāk mehanizētu,” atklāj Maira.
Mājražotājām jau ir ar ES atbalstu sagādāta sulasspiede, lielais žāvētājs, atsevišķa saldētavas telpa un tagad arī ābolu mizošanas iekārta.
“Ceru, ka drīzumā varēsim iegādāties vēl kaut ko, kas atvieglotu ražošanas procesu,” saimniece padalās iecerēs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
