Elektroniskās izsoles sākumcena ir 59 900 eiro, tā noteikta, izvēloties augstāko novērtējumu no divu sertificētu vērtētāju iesniegtā.

Īpašumus, kuri nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai un kuru sakārtošana prasa pārāk lielus ieguldījumus no pilsētas budžeta, pašvaldība regulāri pārdod izsolēs ar mainīgām sekmēm.

Tomēr Miera ielas ēku Liepāja savulaik pati pārņēmusi, bet nu no tās atsakās.

Māju Miera ielā 50 Liepājas pašvaldībai nodeva valsts reizē ar četriem dzīvokļiem dažādās ēkās, tas notika 2011. gadā.

Toreizējais Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis skaidroja, ka tie visi bijuši privāti īpašumi, kuru īpašnieki ir miruši un tiem nav mantinieku.

Tādā gadījumā bezmantinieka manta nonāk valsts rokās, kura savukārt lemj par rīcību ar to.

Liepājas dome nolēma šos dzīvokļus un māju pārņemt, jo īpašumi nebija apgrūtināti ar parādiem. Savukārt pašvaldība šos īpašumus drīkstot lietot tikai vienam mērķim – nodot dzīvokļu rindā gaidošajiem.

Kāpēc visus šos gadus māju neizmantoja? Kādas idejas bijušas pirms 13 gadiem, izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens nezinot, bet skaidrs ir viens – ēkā būtu nācies pamatīgi ieguldīt.

“Tā arī laiks gāja, un tā arī naudas vienmēr nebija, nekas tur nav ieguldīts.

Tagad mums ir jāuzdod sev jautājums, vai ir adekvāti ieguldīt privātmājā lielus līdzekļus, lai to nodotu kādam rindā stāvošam cilvēkam, un kāda tad būtu sabiedrības reakcija,” viņš skaidro.

Māja esot sliktā stāvoklī, tāpēc pieņemts lēmums pārdot, lai cilvēki to var nopirkt izsolē, saremontēt un dzīvot.

Drīz vien pēc pārņemšanas īpašumu tirgot neesot bijis iespējams, kaut arī tad māja, iespējams, bija labākā stāvoklī. “Uzreiz tā nevarēja darīt, parasti ir jābūt desmit gadu starplaikam. Tikmēr tādi lieki līdzekļi īsti nekad nav bijuši,” norāda M. Tīdens.

Izsolē nonākusi arī neapdzīvota divstāvu koka māja Krūmu ielā 8, kurā bijuši 25 dzīvokļi, redzams Elektronisko izsoļu vietnē. Tās sākumcena ir 70 200 eiro.

Taču vēl 2023. gada sākumā Liepājas dome gatavojās izstrādāt tehnisko dokumentāciju ēkas atjaunošanai, lēšot, ka tā varētu izmaksāt ap simt tūkstošiem eiro.

Bija radusies iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus pašvaldības īres dzīvokļu atjaunošanai, tāpēc tehniskā dokumentācija būtu liels pluss brīdī, kad tiktu iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai.

1890. gadā celtās ēkas sliktā stāvokļa dēļ to nevarēja pilnvērtīgi izmantot pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršanai, pat kanalizācija nebija kārtībā.

“Veicot ēkas tehnisko apsekošanu, konstatējām, ka mēs kā valsts pārvaldes institūcija esam sprukās,” atzīst izpilddirektora vietnieks.

“Vajag milzīgus līdzekļus, lai izpildītu visas tās prasības, kas attiecas uz mums. Uz privātiem attīstītājiem tādas prasības neattiecas.”

Piemēram, ja mājai ķertos klāt pašvaldība, nāktos divas reizes pagarināt tās pamatus, kas neesot paveicams.

Savukārt privātais attīstītājs varot māju vienkārši saremontēt, kas neprasa tik lielus un pašvaldības apstākļiem neadekvātus ieguldījumus.

Ieguldīt pilsētas budžeta līdzekļus ilgi stāvējušos sliktos namos neesot saimnieciski.

Akūto mājokļu trūkumu Liepājā pašvaldība risinot “visos citos iespējamos variantos”.

“Māja Lēņu ielā 5 gaida savu dienu, pārdevām zemes gabalu Vītolu ielā, ir pieņemts konceptuāls lēmums par dalību privātās publiskās partnerības projektā. Notiek attīstība, lai vēl varētu tirgot zemes gabalus komercsektoram.

Vēlreiz taisām inventarizāciju, lai saprastu, kurus dzīvokļus pēc iespējas ātrāk pārdot un kurus remontēt. Esam pieteikušies uz ES finansējumu dzīvokļu remontam, skatāmies vēl iespējas, lai dzīvokļus varētu nodot tiem, kam ir nepieciešamība,” stāsta M. Tīdens.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.