Pie skolas bija laukums ar dažādu augstumu metāla “stieņiem”, kuros rāpties, pievilkties, pakarāties. Mūžam atcerēšos, kā ziemā pie tiem teicami lipa mēle…

Šīs padomju laika liecības joprojām šur un tur ir ieraugāmas. Ne tikai manā dzimtajā pagastā, bet arī Liepājā, īpaši apmeklējot skolu sporta laukumus vai paviesojoties kādā bērnudārzā.

Šie dzelži ir izturīgi, laika zobam tik viegli nepadodas. Pilsēta tos nomainīt nesteidzas, vai arī kritušo vietā stāv tukšums.

Jo, protams, naudas nav, jālabo ielas, jāmaina ūdensvadi, jāceļ būves utt.

Kādēļ tik kūtri un lēni notiek infrastruktūras atjaunošana, un kādēļ pašvaldība brīdī, kad, piemēram, namu iekšpagalmos notiek ievērojami pārbūves darbi, lai taptu ērtas stāvvietas automašīnām, neaicina padomāt arī par bērniem.

Neticu, ka daudzdzīvokļu mājās bērnu nav un nebūtu nekādas intereses par, piemēram, šūpolēm vai citām rotaļu iekārtām.

Manuprāt, izvirzīt veselību, aktīvu dzīvesveidu par prioritāti ir nepieciešamība. Ņemot vērā, ka ārsti zvana trauksmes zvanus par bērnu aptaukošanos.

Lielākoties bērni ar lieko svaru ir pirmsskolas vecumā. Un viens no iemesliem ir mazkustīgums. Vairāk laika tiek pavadīts pie dažādiem gadžetiem.

Bet es ticu – ja būs piedāvājums, būs arī pieprasījums. Ja pievilcīgs rotaļlaukums būs netālu no mājām, vecāki ar atvasēm tur uzturēsies. Ne visiem ir iespēja aizbraukt līdz pilsētas centram.

Jā, protams, ir pamanāms, ka pēdējos gados tieši skaistu sporta laukumu ir vairāk. Bet tomēr liela daļa pateicības par to privātām iniciatīvām, un pašvaldībai nopelnu ir mazāk.

Piemares pamatskolas teritorijā šovasar FK “Karosta” izpilddirektors Edijs Šlampe spējis noorganizēt multifunkcionāla sporta laukuma izveidi. Savukārt pie Dzintara vidusskolas jauniešu atbalsta biedrības “Libava City” pārstāvis Vjačeslavs Kopitovs uzstādījis nelielu futbola laukumiņu.

Abās vietās interesentu netrūkst. Katru dienu bērni un jaunieši te slīpē savas sportiskās prasmes.

Vai ar to nepietiek, lai radītu vēl lielāku prieku jauno liepājnieku acīs un nostiprinātu viņu mīlestību pret pilsētu, kurā dzīvo, kurā jūt, ka esi svarīgs un par tevi domā?

Ticu, ka Centra sākumskolas audzēkņi, kuri apmeklē iestādi Toma ielā, nevar vien sagaidīt, kad ar Kristapa Porziņģa atbalstu būs gatavs sporta laukums.

Gan šiem, gan tuvākās apkārtnes bērniem būs skaistas atmiņas par siltiem vasaras vakariem, kas aizvadīti, spēlējot basīti labā draugu kompānijā. Bet kā ar citiem? Ko darīt Tosmarē, Ezerkrastā, Zaļajā birzī dzīvojošajiem?

Skolotāji vada stundas suņu piekakātos futbola laukumos, ko iedzīvotāji pārvērtuši par pastaigu zonām, vai organizē skrējienus pa nelīdzeniem, mazu akmentiņu klātiem skrejceliņiem, kur bērni klūp un nobrāž ceļgalus, elkoņus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.