Pirmais – kartupeļu talka. Tā joprojām notiek tāpat kā bērnībā. Traktoram aizmugurē pieliktais špureklis izsvaida tupeņus, un talcinieki, iedami nopakaļus, tos salasa spaiņos un grozos.

Kamēr pieaugušie koncentrējas darbam, mazākie palīgi te “pieslēdzas”, te “atslēdzas”. Viņu uzmanību viegli novērš dažāda lieluma skrejoši, rāpojoši, lienoši un lidojuši dabas brīnumi – sliekas, vabolītes, tauriņi, zirneklīši…

Šogad iegadījās arī pele, kas iztrūcināta naski metās bēgt un patvērumu rada blakus esošajā pļavā.

Šis īsais mirklis bērnos lika uzdzirkstīt aizrautīgam priekam. Savukārt pieaugušajiem cits prieks – par tukšajām vagām un piepildītajiem maisiem.

Daba ir mainīga, liek arī sakreņķēties, ja līst un līst un uz lauka tikt nevar. Kā nu novāks ražu!

Bet aizvadītā svētdiena bija brīnišķīga, lai to darītu. Un, ja izbrauca ārpus Liepājas, varēja vērot, ka nevienā vien saimniecībā šo dienu izmantoja, lai pastrādātu uz lauka.

Otrais – 1. septembris. Šim datumam ir maģiska pieskaņa. Joprojām tas asociējas tikai ar mācību gada sākumu.

Pati šobrīd nevienā izglītības iestādē neskolojos, Zinību dienai gatavojos kopā ar saviem bērniem. Gādājot nepieciešamās lietas, pievēršu uzmanību arī tam, kas mainīsies jaunajā mācību cēlienā.

Aizdomājos par vērtēšanas kārtību, apdraudēto atalgojuma pieaugumu skolotājiem, pāreju uz vienoto skolu, ieviesto valsts aizsardzības mācību, pedagogu trūkumu…

Vēlos vairāk pakavēties pie pēdējā, ko minu savā uzskaitījumā, un vērsties arī pie skolēnu vecākiem.

Domāju, ka nu jau teju visiem ir zināms, kurš būs bērnu klases audzinātājs, aizvadītas iepazīšanās sapulces, skatīts vaigā cilvēks, ko nereti dēvē par otru mammu vai tēti.

Ja iegadījies tā, ka jūsu priekšā stāv cilvēks, kurš nupat uzsācis darbu šajā profesijā, lūdzu, dodiet viņam iespēju sevi parādīt un pierādīt! Esiet atbalstoši un saprotoši, mazāk noliedzoši un kritiski.

Pedagogu ataudze skolās ir ļoti lēna, un viens no iemesliem, kādēļ jaunie uz skolu nenāk vai ātri to pamet, diemžēl ir audzēkņu vecāki.

Daudz tiek runāts par iecietību, otra pieņemšanu, mobinga mazināšanu, bet jāsāk ar sevi, ar mums pašiem, un noteikti nevajadzētu pārforsēt ar nopelšanu un negatīvo.

Nevienu nemācu, bet aicinu ievilkt elpu, apdomāties un saprast. Esmu par cieņpilnu komunikāciju.

Neuztversim otru par kājslauķi vai objektu, uz kuru novadīt savu emociju izlādi, lai viņam, gluži kā uz lauka atrastajai pelei, nebūtu jābēg, iepazīstot skolu un saprotot, ka personīgais apdraudējums ir pārāk liels, lai uzkavētos vēl kādu brīdi ilgāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.