liepajniekiem.lv
Izbraukums Eiropā
NHL spēles ārpus Ziemeļamerikas nav nekas neparasts. Pirmo reizi tās starptautiskos atbalstītājus sasniedza 1938. gadā.
Savukārt pirmās spēles ārzemēs, kas jau bija kā daļa no regulārās sezonas, notika 1997. gadā.
Kopš tā laika līga noorganizējusi jau 44 spēles 6 dažādās valstīs, galvenokārt lai popularizētu hokeju un NHL visā pasaulē.
Jau vairākus gadus esmu “Devils” fane – nereti ceļos naktīs, lai skatītos spēles, sekoju līdzi starpsezonas jaunumiem, protams, man ir arī īsta fanu atribūtika.
Brīdī, kad uzzināju, ka šoruden Eiropā spēlēs tieši mana mīļākā komanda, man nebija divu domu, ka spēle jāredz klātienē.
Jau aptuveni divas stundas pirms pirmās spēles sākuma arēnas “O2” apkārtne Prāgā bija pārpildīta ar hokeja atbalstītājiem.
Dzirdēt varēja visdažādākās valodas, lai gan pārsvarā apkārtējie runāja čehu un angļu valodā.
Bija ieradušies hokejistu atbalstītāji no ASV, bet ieraksti medijos un sociālajos tīklos vēstīja par faniem no Austrālijas, Lielbritānijas, Meksikas un citām pasaules valstīm.
Starp viņiem bija arī latvieši, kurus ievēroju jau lidostā.
Kopumā katru vakaru kopā ar komandām priecājās un pārdzīvoja nepilni 17 tūkstoši apmeklētāju.
Pie arēnas bija izlikts fanu atribūtikas kiosks, pie kura rinda vijās līdz pat arēnas otrajam galam.
Savukārt blakus esošajā lielveikalā sanākušos izklaidēja vairākas atrakcijas, kurās varēja pārbaudīt, cik stipri var ripu raidīt ar nūju, izmēģināt virtuālās realitātes hokeju un pierādīt savas prasmes vārtu gūšanā.
Visapkārt bija redzami cilvēki visdažādāko hokeja komandu kreklos. Tie, kas ieradās Ņujorkas “Rangers” kreklos, izdzirdēja nievājošu ūjināšanu, jo ņujorkieši ir “Devils” lielākie sāncenši.
Es izvēlējos sava mīļākā spēlētāja Džeka Hjūza kreklu un tiku pie jaunas komandas jakas un cepures.
Velni met un uzvar
Uz pirmo spēli biju iegādājusies biļeti otrajā rindā, lai būtu pēc iespējas tuvāk laukumam. Pirmā rinda gan bija palikusi tukša.
Vien iesildīšanās laikā priekšu bija ieņēmuši bērni un jaunieši ar plakātiem, kas no spēlētājiem centās izvilināt kādu ripu suvenīram.
Viena tiešām nonāca kāda puisēna īpašumā – tas bija visnotaļ aizkustinošs mirklis arī pārējiem faniem.
Komandas uz Prāgu līdzi bija paņēmušas arī savus talismanus, kas gan pārtraukumos, gan spēles laikā izklaidēja publiku.
Vienu brīdi “Devils” talismans nostājās man priekšā un auditorijā sāka mest pasākuma krekliņus. Pie viena no tiem tiku arī es.
Emocijas brīžos, kad mana komanda guva vārtus, ir neaprakstāmas.
Katru reizi, kad “Devils” spēlētāji triecās uz pretinieka vārtiem, šķita, ka skatītāji aiztur elpu.
Bet precīzs ripas metiens tika apbalvots ar pamatīgu ovāciju šalti. Skatītāji lēca kājās, aplaudēja, bļāva un deva pieci pilnīgiem svešiniekiem sev līdzās.
Ik pa brīdim bija dzirdāms, kā kāds nobļāvās “Let’s go, “Devils”!” (no angļu valodas – “Aiziet, “Devils”!”). Tie paši saucieni bija dzirdami arī pie arēnas un nākamajās dienās pat Prāgas centrā, pie tūrisma objektiem un kafejnīcās.
Pirmā spēle beidzās ar manējo uzvaru. Un, ņemot vērā, ka lielākā daļa bija tieši “Devils” fani, atmosfēra arēnā bija ļoti pacilāta.
Pilna pilsēta tūristu
Tieši pateicoties NHL spēlei, pirmo reizi biju Prāgā, tāpēc pirms otrās spēles sestdienā izstaigāju pilsētas populārākās tūristu vietas.
Prāgas centrs bija pārpildīts. Rinda pie Svētā Vīta katedrāles vijās apkārt ēkai, vecpilsētas laukumā nācās uzkavēties, lai vienkārši virzītos uz priekšu. Un tas viss, neskatoties uz to, ka diena bija apmākusies un dažbrīd uzlija lietus.
Visvairāk mani pārsteidza tas, cik maz vecpilsētā varēja redzēt populārus ārzemju tīkla veikalus vai ātrās ēstuves.
Šaurajās ieliņās galvenokārt bija vietējās bodītes, ēdināšanas uzņēmumi un kioski, kuros varēja iegādāties arī Čehijā populāro skursteņkūku.
Citi “Devils” fani tāpat izmantoja laiku, lai iepazītu čehu kultūru. Man mugurā bija jaka ar komandas logo, un katru reizi, kad kāds pretimnācējs to ievēroja, saņēmu nelielu galvas mājienu un smaidu.
Savukārt kādā kafejnīcā sarunu ar mani uzsāka vecāks amerikāņu pāris, kas bija atbraukuši atbalstīt “Sabres”.
Jācer uz labu sezonas turpinājumu
Otrajai spēlei starp abām NHL vienībām biju izvēlējusies sēdvietu laukuma galā aiz vārtiem. Ja iepriekšējā vakarā jutos amerikāņu ieskauta, tad šoreiz apkārt skanēja čehu mēle.
Vietējie nebija tik skaļi un sajūsmu drīzāk paturēja pie sevis, taču priecājos, ka
apkārt man atkal patrāpījās “Devils” fani, kas kopā ar mani lēca kājās pie katriem gūtajiem komandas vārtiem.
Man par pārsteigumu, pēc spēles viens no kungiem, kas sēdēja arēnā man blakus, man uzdāvināja arī iepakojumu ar čehu spēlētāju kartītēm. To starpā bija arī viens no maniem mīļākajiem velniem – Ondrejs Palāts.
Lai arī pirmos vārtus guva “Sabres”, arī otrajā spēlē uzvarēja “Devils”, tāpēc komanda pēc mača saņēma skaļas un garas ovācijas.
Pagājušajā sezonā manai mīļākajai komandai nemaz tik labi neveicās un nācās ziedot miegam atvēlētās stundas daudziem sāpīgiem zaudējumiem. Tāpēc bija ļoti laba sajūta būt klāt brīdī, kad sezona iesākusies pozitīvi.
Bet man pašai, prombraucot no Prāgas, bija mazliet bēdīgi, ka tik drīz vairs tādas emocijas, kādas baudīju, klātienē skatoties Ņūdžersijas “Devils” hokejistu sniegumu, vairs nepiedzīvošu, vēl vairāk, iespējams, nekad vairs neredzēšu šo hokeja komandu ar savu mīļāko spēlētāju sastāvā.
Pat jokoju, ka dzīvotu mierīgāk, ja nemaz nezinātu, cik laba sajūta ir NHL spēlēs.
Izmaksas
- Divu hokeja spēļu biļetes – 533,73 eiro.
- Lidojums no Rīgas uz Prāgu un atpakaļ – 125 eiro.
- Istabas īre – 158,40 eiro.
- Sabiedriskais transports Prāgā – 5,72 eiro.
- Vistas nageti, frī un dzēriens arēnā – 13,03 eiro.
- Fana jaka – 183,21 eiro, cepure – 24,43 eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
