Daumants šādu komētas vērošanu izziņoja soctīklos dienas vidū, aicinot pulcēties Pērkones ielas galā, un tam atsaucās krietns pulks liepājnieku – kopumā ap 30.

Viņi vairāk nekā stundas laikā nāca un gāja, lai pavērotu dabas brīnumu, kas pie mums ierodas apmēram reizi 80 tūkstošos gadu…

Šajā laikā Čučiņšanas-ATLAS komēta veic pilnu orbītu, vēsta ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija.

D. Vidiņš, gaidot komētas parādīšanos, sanākušajiem rādīja un stāstīja arī par citiem visuma objektiem – zvaigznēm, zvaigznājiem, planētām, komētām.

Tāpat astronomijas entuziasts bija līdzi paņēmis binokļus, piedāvāja cilvēkiem caur tiem lūkot debesis.

“Tas ir mans vaļasprieks, mani tas aizrauj, jo patīk vērties debesīs un ir forši, ja var to darīt kopā ar interesentiem,”

saka Daumants, piebilstot, ka viņš labprāt vada astronomijas pasākumus arī par maksu, bet šī neesot tā reize.

“Kurzemes Vārds” novēroja, ka daļa cilvēku par redzēto neslēpa sajūsmu, citi vēl ilgi nekādi nespēja komētu saskatīt, jo to ik pa laikam aizsedza mākoņi.

Jārēķinās, ka kosmosa objekts nav ļoti spilgts, tas izskatās kā balta migliņa, kura kā aste nāk no tuvāk jūrai redzamā spožāka punktiņa – komētas kodola.

Liepājā, Latvijā un daudzviet pasaulē Čučiņšanas-ATLAS komēta būs vērojama līdz mēneša beigām.

Tā meklējama zemu pie horizonta rietumu, dienvidrietumu pusē, informē Latvijas Astronomijas biedrība.

“Ir pēdējais laiks iet skatīties, jo komēta celsies aizvien augstāk debesīs un kļūs blāvāka.

Lūkošana pēc komētas būs iespējama visu šo nedēļu un varbūt pat nākamo. Ja ir mākoņi, tad, protams, nav jēgas to darīt,” stāsta D. Vidiņš.

“Vismaz 45 minūtes pēc saulrieta jāveras rietumu, dienvidrietumu virzienā, visnotaļ zemu – 20 grādus virs horizonta. Komētu var skatīt vairāk nekā stundu, pēc deviņiem vakarā tā noriet,” īsu pamācību Čučiņšanas-ATLAS komētas medīšanā dod Daumants.

Čučiņšanas-ATLAS (Tsuchinshan-ATLAS, C/2023 A3) komētu atklāja 2023. gada 9. janvārī Purpura kalnu jeb Čučiņšanas observatorijā Ķīnā un neatkarīgi 22. februārī ar ATLAS robotteleskopu Dienvidāfrikā.

Vistuvāk Zemei komēta bija 12. oktobrī (70 miljonu kilometru attālumā).

Komētas sastāv no iežiem, putekļiem un ledus. Kad komēta tuvojas Saulei, ledus sāk kust un iztvaikot, ap komētas kodolu izveidojas putekļu un gāzu apvalks jeb koma. Rodas arī komētām raksturīgā aste.

Spožas komētas parādās vidēji ik pēc 15–20 gadiem. Latvijā tās pēdējo reizi bija redzamas 1996. gadā (Hjakutakes komēta) un 1997. gadā (Heila-Bopa komēta).

Dienvidu puslodē 2007. gadā novērotājus priecēja ļoti spožā Maknota komēta, bet 2020. gadā – “Neowise” komēta, vēsta lsm.lv.