liepajniekiem.lv
Moldovā vēlēja prezidentu un atdeva savu balsi referendumā par virzību uz Eiropu. Abās balsošanās uzvarēja proeiropeiskais viedoklis, taču stāvoklis ir pagalam trausls.
Lai arī uzvarēja pašreizējā prezidente Maija Sandu, viņai otrajā kārtā būs jāsacenšas ar otru visvairāk atbalstīto kandidātu – prokrievisko Aleksandru Stojanoglo.
Un caurkritušie opozīcijas kandidāti var savus atbalstītājus novirzīt sliekties par labu bijušajam ģenerālprokuroram.
Bet referendumā, kurā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos Eiropas Savienībai, dati pēc visu balsu saskaitīšanas rāda, ka par Rietumu kursu iestājas vien 50,46 procenti vēlētāju.
Tātad – pārsvars ir minimāls.
Starp citu, zem Maskavas spārna esošajā Piedņestras reģionā virzību uz Eiropu atbalstot aptuveni 35 procenti iedzīvotāju. Manuprāt, tas ir ļoti daudz – nav tā, ka visi tur gaida Putinu.
Gruzijā nule notikušajās parlamenta vēlēšanās savukārt prokremliskā partija “Gruzijas sapnis” ieguvusi vairākumu valsts parlamentā – 54,1 procentu balsu, bet četru prorietumniecisku opozīcijas partiju apvienība – 37,6 procentus.
Vismaz tāda ir oficiālā informācija, ko pavēstījusi Centrālā vēlēšanu komiteja.
Opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem, un divi lielākie saraksti – pat atsakās pieņemt parlamenta deputātu mandātus.
Vēlēšanu rezultātos abās valstīs, kas notika ar vienas nedēļas novirzi, redzams kopīgais un atšķirīgais.
Kopīgs ir tas, ka abās zemēs ir liela vēlētāju sašķeltība, gan Moldovā, gan Gruzijā ir redzama Kremļa garā roka, tā ar savu ietekmi, kas uzbūvēta, atvēlot lielus finanšu resursus, viegli jauc cilvēku prātus. Un arī piepilda vēlētāju makus.
Piemēram, Gagauzijas autonomajā reģionā Moldovā, kur ir visnotaļ prokrievisks un antirumānisks noskaņojums, Maskava pavisam atklāti maksā pensionāriem regulārus pabalstus.
Pats smieklīgākais, lai noskaņotu pret Eiropu, nauda tiek maksāta eiro valūtā…
Vēl kopīgais – abu valstu prezidentes atbalsta ceļu uz integrāciju Eiropā. Vēl kas? Varbūt arī pagātnes virzienā vairāk raugās abu valstu cienījamāka vecuma ļaudis, jaunieši lūkojas uz Rietumiem.
Atšķirīgais. Oficiālā Moldova tiecas uz Eiropu, pretēji valdošajai partijai Kaukāza valstī – “Gruzīnu sapnis”. Gruzijas kolēģe tādēļ var tikai apskaust Sandu.
Zurabišvili neko nevar pasākt, jo visas viņas iniciatīvas un veto lēmumus noairē parlaments. Kremlis gan uzpērk politiķus, gan izvērš kaitniecisku propagandu abās zemēs, kuras turas daļējā Maskavas ietekmē.
Ja Krievijai ir grūti ietekmēt (viltot) vēlēšanu praktiskos rezultātus Moldovā un aģenti vairāk nodarbojās ar uzpirkšanu un vēlētāju apvārdošanu pirms došanās pie vēlēšanu urnām, tad Gruzijā, kur deputātu, valstsvīru un sabiedriskās sektora kukuļošana rit pilnā sparā jau kādu laiku, ir iespēja administratīvos resursus tērēt ne tikai priekšvēlēšanu kampaņai, kurā Eiropa tika demonizēta, bet arī praktiskai rezultātu viltošanai, jo savējie sēž vēlēšanu komisijās.
Vēl kāda liela atšķirība abu valstu starpā. Starp Krieviju un Moldovu ir Ukraina. Kamēr Ukraina turas, Moldova ir drošībā, jo Krievijas militārais kontingents, kas atrodas Piedņestrā, ir niecīgs.
To jebkurā brīdī Ukrainas karaspēka daļiņa var sabradāt.
Un es neizslēdzu tādu iespēju kā vēl vienu Ukrainas slepenu un negaidītu gājienu papildu trumpju iegūšanai, līdzīgi kā operācija Kurskas apgabalā.
Bet
Gruzijā Krievijas armija var ieiet ātri un mierīgi.
Tā atrodas blakus. Šis ir vēl viens iemesls, kas daļu gruzīnu attur no piesliešanās opozīcijai. Ir ļaudis, kas, raugoties uz Ukrainas piemēru, negrib piedzīvot asinsizliešanu.
Šajā posmā Gruzija no Eiropas virzās prom, bet Moldovai vēl ir cerības.
Kopumā esmu skeptisks. Tāpēc, ka Kremlis dara visu iespējamo, lai neatlaistu šīs valstis, bet Eiropa savā ierēdnieciskajā smagumā dara kaut ko. Tieši šis “kaut kas” ir lielas bēdas sakne.
Tas ir kas līdzīgs Rietumu bieži vien dzirdētajai Ukrainas atbalsta frāzei: palīdzēsim tik ilgi, cik tas nepieciešams…
Šķiet, ka pēdējo reizi tas izskanēja pagājušajā nedēļā no britu puses. Kam nepieciešams? Jums, man, viņiem? Kam viņiem? Ukrainai? Krievijai?
Rietumi tik runā par kaut kādiem eskalācijas draudiem, kaut gan viss jau ir eskalējies līdz mierīgo iedzīvotāju nogalināšanai, infrastruktūras iznīcināšanai, ukraiņu atstāšanai gaidāmajā ziemā bez siltuma un elektrības, gūstekņu spīdzināšanai un nonāvēšanai, Ukrainas valsts pakāpeniskai iznīcināšanai, bērnu nozagšanai, Ziemeļkorejas karavīru drīzai iesaistīšanai karā pret Ukrainu…
Cik lai turpina?
Iebiedēt, pakļaut, nogalināt! Tas ir Putina mērķis, un uz to atvērtām mutēm raugās viņa draugi diktatori. Skatās, cik Rietumi ir vāji un cik tālu var iet savās iegribās.
Kaut gan NATO noliktavās ir pietiekami daudz tehnikas, raķešu, lielgabalu, lidmašīnu, lai svaru kausus ātri vien vērstu par labu Ukrainai.
Droši vien ir lieki filozofēt par to brīdī, kad līdz 60. ASV prezidenta vēlēšanām ir palikusi tieši nedēļa. Visi gaida, kas notiks 5. novembrī.
Un frontē Krievija dara visu iespējamo, lai līdz tam iekarotu katru mazāko ukraiņu zemes pleķīti, lai cik lielus upurus tas arī prasītu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Notiek starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits.
Saeimas komisija atbalsta solidaritātes iemaksas kredītiestādēm.
Liedz aģitācijā ar viltotiem sociālo mediju profiliem izmantot mākslīgo intelektu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Veselības ministrs Hosams Abu Meri pauž, ka budžetā 2025. gadam papildu rastie 26 miljoni eiro veselībai nav būtisks pieaugums.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES apstiprina daudzmiljardu aizdevumu Ukrainai no iesaldēto Krievijas līdzekļu procentiem.
Vēlēšanas Moldovā un Gruzijā izgaismo sabiedrības sašķeltību un Kremļa ietekmi.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piedalās BRICS samitā Krievijā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili neatzīst parlamenta vēlēšanu rezultātus un aicina opozīcijas atbalstītājus protestēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.