liepajniekiem.lv
Zelenskis pāri okeānam devās ar “uzvaras plānu” kabatā. Kaut arī oficiālā informācija par šo plānu ir skopa, neoficiālie signāli par dokumentā rakstīto ir vienkārši un neko principiāli jaunu nesološi.
Īss raksturojums tam, kas no dažādiem avotiem satecējis, – dodiet mums vairāk ieroču, atļaujiet bliezt ar Rietumu raķetēm dziļāk Krievijā, sniedziet drošības garantijas, atbalstiet finansiāli – un mēs uzvarēsim!
Tieši tas, ko Rietumi nekādi nespēj saprast, karam tuvojoties jau trešajai gadskārtai.
Kaut gan – no otras puses – ko gan Zelenskis tādu atraktīvu varētu piedāvāt? Vai likt galdā kapitulācijas rakstu, paziņojot, ka Ukraina atsakās no zaudētajām teritorijām, no Rietumu drošības garantijām, saglabāt vientuļu neitralitāti…
Vārdu sakot, no visa, kas Krievijai netraucēti ļaus sagrābt visu Ukrainu, ja ne tagad, tad, nu, teiksim, pēc pieciem gadiem.
Kaut arī pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens un demokrātu kandidāte šīs valsts prezidenta vēlēšanām Kamala Herisa kārtējo reizi pauda atbalstu Ukrainai, redzams, ka šajā lielvalstī dienaskārtības galvenais jautājums ir gaidāmās vēlēšanas, kas notiks 5. novembrī.
Jā, Baidens piešķīra finanses Ukrainas atbalstam ar savām prezidenta pilnvarām, citādi šodien, kad ASV sākas jaunais finanšu gads, nauda šim mērķim būtu zudusi.
Tiesa, esam pieredzējuši, ka naudas piešķīrumi un solījumi bieži vien atpaliek no reālām piegādēm. Pat rodas priekšstats, ka sākotnēji Rietumi ar saviem solījumiem vispirms cenšas pabaidīt Krieviju.
Spilgts piemērs ir kavēšanās ar iznīcinātāju F-16 piegādi un pilotu apmācību. Arī tagad ASV prezidents paziņoja, ka devis rīkojumu Pentagonam nākamajā gadā apmācīt vēl 18 ukraiņu pilotus. Tikai – kad sāks apmācīt, cik īsti apmācīs, kad pabeigs, kāpēc to nevar paātrināt?
Bet atbildes uz Zelenska “uzvaras plānā” iekļautajiem punktiem neizskan.
Arī ASV prese Ukrainas prezidenta vizīti nesauc par veiksmīgu. Uzstāšanās kongresmeņiem arī vairs neraisa tik lielu sajūsmu, kāda tā bija 2022. gada rudenī.
ASV esot pat izplatītas mēmes par Baidena teikto, ka Ukraina tiks atbalstīta līdz galam. Līdz Baidena pilnvaru termiņa galam…
Godīgi sakot, ar šausmām lasīju ASV prezidenta amata kandidāta no republikāņu partijas Donalda Trampa sacīto, ka “Ukraina ir “sagrauta”, jo nav piekāpusies Krievijai”… Lasot ko tādu, paliek bēdīgi.
Varenās valsts eksprezidents un šī amata nākamais kandidāts atklāti pasaka ikvienai citai valstij, ja Krievija jums uzbrūk, padodieties!
Sakot, ka Ukraina ir sagrauta, cilvēki ir miruši, valsts ir drupās, Tramps nevienu brīdi nepasaka, kas pie tā ir vainīgs.
Faktiski atkārtojot Kremļa vēstījumu par to, ka Rietumiem ir jāuzņemas atbildība Krievijas izvērstajam karam pret Ukrainu.
Pēc tam gan Tramps mīkstināja retoriku, viņa padomnieki ekscentriskajam populistam paskaidroja, ka, klau, arī republikāņu vēlētāju vidū ir daudz tādu, kas atbalsta Ukrainu.
Tad Tramps piekrita tikties ar Zelenski, taču arī pēc tam nekautrējās sacīt, ka Putins ir labs “viņa korišs” un ka Donalds spēs ātri karu apturēt.
Diezin kā to var izdarīt, ja abas puses neplāno piekāpties. Ja nu vienīgi, sekojot Zelenska “uzvaras plānam”.
Agrāk gan publiski parādījās Trampa kara izbeigšanas potenciālā ideja, proti, vērsties pie abām pusēm, lai karš tiktu apturēts esošās frontes līnijas robežās.
Ja tam nepiekritīs Ukraina, tai liegs tālāku ASV atbalstu, ja nepiekritīs Krievija, tieši pretēji Ukrainai tikšot sniegts maksimāls atbalsts. Ē, bet – kas notiks, ja nepiekritīs ne viena, ne otra valsts?
Tā vai citādi, aiz okeāna kūp melni dūmi. Līdz ASV prezidenta vēlēšanām tie turpinās kūpēt, pasauli turot sasprindzinājumā.
Protams, mums – baltiešiem – šo visu ir sāpīgi redzēt, klausīties un mēģināt izprast. Mēs labi zinām, kas austrumu lācim ir aiz ādas, par ko sapņo diktators Putins.
Viņš sevi redz kā dižās impērijas atjaunotāju. Turklāt apzinoties, ka rietumvalstu ieroču noliktavās stāv neizmantota tehnika, raķetes, lādiņi. Un klausoties, ka nākamajā – 2025. gadā – sabiedroto atbalsts Ukrainai varētu mazināties. Un ka Krievija savukārt paredz nākamgad kara budžetu palielināt par ceturtdaļu.
Nešaubīgi, ka Rietumu palīdzība Ukrainai ir – gluži pretēji – jāpalielinās. Šeit vietā jautājums: vai NATO un citas pasaules demokrātijas nespēj militāri un finansiāli pieveikt vienu vienīgu fašistisku valsti – Krieviju?
Nu, labi, – un vēl dažus tās sabiedrotos: Ziemeļkoreju un Irānu, kā arī pāris līdzskrējēju, kas palīdz apiet sankcijas?
Ņemot vērā finansiālo kapacitāti un armijas iespējas šobrīd, kad Putina armija ir novājināta, – var. Ir tikai jāgrib. Turklāt šodien tas ir jāgrib daudz vairāk nekā jebkad agrāk. Kāpēc? Ir īstais brīdis. Paskaidrošu.
Klausoties finanšu un ekonomikas analītiķus, aizvien vairāk nostiprinās atziņa, ka Krievija virzās uz to punktu, kurā nonāca PSRS 90. gadu sākumā, pēc kā sekoja ekonomikas sabrukums un valsts sadalīšanās.
Lai ko sacītu Putins un Kremļa propagandisti, karu aizsākušajai valstij tuvojas smaga krīze.
Daudzi ekonomikas faktori virzās tikai vienā virzienā ar mazām iespējām vērst ko par labu.
Inflāciju Krievijā nevar nodzēst pat ar Centrālās bankas galveno refinansēšanas likmi 19, ekonomika stājas, darbaroku trūkst neatgriezeniski, investīciju vide ir šausmīga, Krievijas valdības iespējas aizņemties ir ļoti apgrūtinošas iekšējā tirgū, bet starptautiskajā praktiski nav vispār, likvīdās valsts rezerves strauji rūk (pēc pašas Krievijas centrālās bankas aplēsēm tās var beigties 2025. gadā), galvenā ienākumu avota – naftas – cena ir zema un analītiķi neredz dižas perspektīvas tās pieaugumam, un vēl, un vēl… Lai turpinātu karu, tajā jāgrūž nauda kā melnajā caurumā.
Zāļu ekonomikas atveseļošanai nav daudz. Var paaugstināt nodokļus un cerēt, ka tauta izturēs, var sākt drukāt naudu un nonākt hiperinflācijā, bet šie soļi arī var būt tikai īstermiņa glābiņš.
Daži uzskata, ka nākamais gads Krievijas ekonomikai var būt skaudrās patiesības gads. Un tāpēc Rietumu palīdzība ir jāpastiprina.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima uz gadu iesaldē valsts finansējumu politiskajām partijām.
“FinCEN” atceļ sankcijas pret “ABLV Bank”.
Aizturēts Latvijas narkobarons Jurijs Spiridonovs.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima apstiprina Innu Šteinbuku Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā uz vēl vienu sešu gadu termiņu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijas Augsta līmeņa nedēļa Ņujorkā.
Izraēlas uzbrukumos Libānai nogalināti “Hizbollah” un “Hamās” līderi.
Krievija plāno nākamgad kara mašīnai tērēt par ceturtdaļu vairāk.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV tiekoties ar prezidentu Džo Baidenu un abiem šīs valsts prezidenta amata kandidātiem, prezentē savu “uzvaras plānu”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
