Autoparka atjaunošana turpināsies, novembrī kārtībsargi saņems vēl trīs jaunas automašīnas ar dīzeļdzinējiem, pastāsta policijas priekšnieks Uldis Novickis.

Jaunie elektroauto LPP izmaksāja 177 822 eiro (ar PVN).

Vadims Gaļčuks pagaidām trīs reizes patrulējis ar jauno automašīnu un pauž, ka ļoti patīkot ar to braukt.

“Īpaši tas, ka ir automātiskā ātrumkārba un vairs nav nemitīgi jāpārslēdzas,” viņš pastāsta. “Un klusi brauc.”

Tāpat ļoti noder aprīkojums – ceļu satiksmes kontrolē uzreiz iespējams noteikt, vai automašīnām veikta tehniskā apskate, ir OCTA, kā arī videoierakstu uz vietas var parādīt pārkāpējam, kurš strīdas pretī, ka neko sliktu nav darījis.

Iepriekšējiem videoreģistratoriem neesot bijusi tik laba kvalitāte.

Akumulatora ietilpība esot pietiekama.

“Mēs dienā nobraucam pāri simt kilometriem. Lūk, man ekrānā rāda, ka baterijai ir 80 procenti, un tie ir 343 kilometri. Trīs dienas varam braukt bez uzlādes,” norāda V. Gaļčuks.

Vecākās automašīnas LPP ir no 2002. un 2005. gada.

“Vēl uz riteņiem stāv, bet vecas jau ļoti,” vērtē U. Novickis.

“Mēs ar savām mašīnām nevaram izvēlēties, pa kuru ielu braukt, jābrauc turp, kur ir izsaukums, – asfaltētas, neasfaltētas, bruģētas, bedrainas, pa kāpām, pa smiltīm.”

Tāpēc policijas auto stipri nolietojas.

Kopā LPP ir 22 automašīnas,

esot pietiekami.

“Nevajag būt pārmērīgi izlepušiem. Šad un tad vajag uzkāpt uz velosipēda, šad un tad pastaigāt kājām,” saka LPP priekšnieks.

Kad saņems vēl trīs plānotos jaunos automobiļus, varēšot dot prom jau sešus nolietotos. Uzreiz lūžņos ne, Liepājas pašvaldība vispirms piedāvā automašīnas citām savām struktūrām.

Jaunie “Volkswagen” dīzeļauto jau ir Latvijā, tos aprīko policijas vajadzībām. “Ekipējums, aprīkojums maksā gandrīz tik, cik mašīna,” atzīmē U. Novickis.

“Vajadzīgs, lai iekšā būtu dators, lai būtu videonovērošanas kameras, kas fiksē pārkāpumus. Un viss tas, kas pienākas šo laiku daudzmaz modernām automašīnām. Ne superluksusa ekstras, bet viss, kas vajadzīgs.”

Mašīnās, kuras vēl gatavo darbam, būs ātruma kontroles radari.

Pašlaik vairāk elektroautomašīnu nepērkot, jo nav tik daudz uzlādes infrastruktūras. “Mums ir sešas mašīnas un trīs uzlādes stacijas. Viens lādējas, otrs gaida, trešais brauc, sistēma mums vēl jāatstrādā,” skaidro LPP priekšnieks.

Pirmie trīs “Nissan” elektroautomobiļi LPP tika iegādāti 2015. gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas projektā.

Lai arī nācies dzirdēt, ka piecos gados ar baterijām būs cauri, automašīnas vēl ir braucamas, uzsver U. Novickis.

Akumulators vairs neesot tik spēcīgs kā sākumā, arī jāveic lēnā uzlāde, taču spēkrati kalpojot labi.

Jaunos folksvāgenus, saprotams, pa mežiem un kāpām netriekšot. U. Novickis atzīmē, ka vides sargāšanas labad reidos turp arī nav jābrauc vairāk kā ar vienu mašīnu.

“Būtu drons, būtu vēl labāk, bet pagaidām nav,”

viņš saka. “Ceram, skatāmies uz projektiem.”

“Ja katrs policists brauc 120–130 kilometrus pa pilsētu ar elektroauto, tas ir ļoti liels daudzums CO₂, ko mēs ietaupām,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Par drona iegādi viņš norāda, ka jau līdz šim LPP veiksmīgi darbojusies pārrobežu projektos, lai iegūtu modernu aprīkojumu, un arī dronam varētu atrast ārējos resursus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.