Konferencē tika aktualizēti vairāki būtiski jautājumi, piemēram, kā māksliniekiem un kultūras jomas pārstāvjiem dažādot finansējuma piesaistes iespējas, kā aktualizēt līdziesaistes jautājumus un palielināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu kultūras notikumu organizēšanā, kā veidot mūsdienīgu un aktuālu kultūras saturu, pievarēt 21. gadsimta izaicinājumus, paplašināt kultūras notikumu auditoriju u.c.

Konferenci ar stāstījumu “Pilsēta kā skatuve: jauni naratīvi, kas maina mākslu un sabiedrību” atklāja autors un režisors, Karaliskā Flāmu teātra mākslinieciskais direktors Mihaels De Koks.

Pirmās dienas izskaņā paneļdiskusijas “Kā restaurēt radošumu? Saturs, forma, konteksts 21. gadsimta izaicinājumos” laikā notika domu apmaiņa, vai māksla var apturēt karu un glābt dzīvības, kā Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ietekmē pilsētas un reģiona ekonomiku, tāpat tika reflektēts par pandēmijas laiku un to, kā karš mainījis vērtības, domāšanu un mākslas pasauli kopumā.

Otrā konferences diena iesākās ar pētnieces, Roterdamas Erasmus universitātes asociētās profesores Elenas Lūtsas lekciju par to, kā mākslas un kultūras pārstāvjiem dažādot finansējuma piesaistes modeļus.

Žurnāliste un platformas “ArtLvivOnline” dibinātāja Oleksandra Kuščenko stāstīja par kultūras jomas izaicinājumiem dažādās krīzes situācijās, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktors, mākslas kritiķis un kurators Kaspars Vanags caur savas vadītās organizācijas pieredzi atklāja satura un formas transformācijas nozīmi kultūras institūciju kontekstā.

Pieredzē uzrunāt dažādas iedzīvotāju grupas, attīstīt sabiedrības izpratni un izglītot par mūsdienu kultūras norisēm dalījās Norvēģijas pilsēta Būdē – “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024” programmas direktors Henriks Sands-Dagfinruds.

Par sarunu festivāla “Lampa” pieredzi ceļā uz ilgtspējīgu finansējumu, lai nodrošinātu pasākuma saturisko neatkarību un ilgtspēju, stāstīja Fonda atvērtai sabiedrībai “Dots” administratīvā direktore un juriste Egita Prāma.

“Finansējuma renovācijas” iespējas Latvijā skaidroja Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore Dr. oec. Ieva Zemīte.

Ukrainas lielākā mūzikas festivāla “Atlas Festival” programmas direktors Vlads Jaremčuks iepazīstināja ar aktuālo situāciju mūzikas un kultūras industrijā Ukrainā, skaidroja mūzikas kā pretošanās kustības sastāvdaļas nozīmi šobrīd.

Mākslas terapeite un iekļaujošas kultūras veicinātāja Lība Bērziņa aktualizēja tēmu, kā Latvijas kultūrtelpā veiksmīgāk iesaistīt cilvēkus ar invaliditāti – ne tikai kā apmeklētājus, bet arī pilnvērtīgus notikumu radītājus.

Pasākuma moderatore bija mediju eksperte, redaktore un tulkotāja Rita Ruduša.