COP29 konference Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku savedusi kopā desmitiem tūkstošus dalībnieku no gandrīz 200 valstīm. Konference sākās 11.novembrī un plānots, ka tā noslēgsies jau šodien.

Sarunas par vienošanās tekstu bija garas un sarežģītas, un visas iesaistītās puses ar nepacietību gaidīja konferences organizētājas Azerbaidžānas jauno priekšlikumu.

Vienošanās projektā izvirzīts mērķis līdz 2035.gadam kopumā piesaistīt 1,3 triljonus ASV dolāru gadā, finansējuma pamatā liekot turīgo valstu līdzekļus. Šī ir pirmā reize, kad sarunās tika oficiāli ierosināti konkrēti skaitļi.

Pašreizējais finansējuma mērķis, kas paredz nabadzīgajām valstīm piešķirt 100 miljardus ASV dolāru gadā, tiek plaši atzīts par nepietiekamu, un lielākā daļa bagāto valstu piekrīt, ka šai summai jābūt vairākas reizes lielākai.

Taču 134 valstis, tai skaitā Ķīna, pieprasīja vismaz piecas reizes lielāku summu. Eiropas Savienība (ES) un citi lielie palīdzības finansētāji uzskata šādu prasību par politiski nereālistisku un vēlas, lai lielāku lomu spēlētu privātais sektors.

ES ir pretojusies spiedienam pati ierosināt summu un vēlas, lai bagātās attīstības ekonomikas, piemēram, Ķīna, kas ir pasaulē lielākā emisijas radītāja, dotu savu ieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanā.

Daudzas valstis COP29 ir arī mudinājušas divkāršot centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, pret ko iebilst arābu valstu grupa, kas nevēlas, lai fosilais kurināmais tiktu īpaši izcelts.

COP29 prezidējošā valsts Azerbaidžāna, uz kuru tiek izdarīts spiediens panākt kompromisu, šodien paziņoja, ka tā ir veikusi “plašu un iekļaujošu apspriešanās procesu” par jauno vienošanās tekstu.

Azerbaidžāna, kas ir autoritāra valsts un nozīmīga naftas un gāzes eksportētāja, tikusi daudz kritizēta, ka tai trūkst pieredzes un resursu, lai vadītu tik lielas un sarežģītas sarunas.