Un tad Krievija palaida jaunu raķeti pret Ukrainu – viņi saka, skat, kādi mēs kruti puikas, muti lieki nebrūķējam!

Krievija jau sen ir piesardzīga pret tālas darbības rādiusa raķešu triecieniem, piemēram, ATACMS vai “Storm Shadow”. Visu laiku paziņojot, ka, ja tas notiks, tad

“mūsu atriebība būs ļoti briesmīga”.

Un tad tas notika. Pirms divām nedēļām Ukraina saņēma atļauju izmantot šādas raķetes.

Un tikai trīs dienas vēlāk 12 šādas raķetes trāpīja pazemes vadības centram Kurskas apgabalā, kur atradās Kurskas grupu komandējušie krievu virsnieki.

Krievijā steidza domāt: kā atbildēt, kādai vajadzētu būt atriebībai?

Izslavēto “Kinžalu” un “Cirkonu” nav tik daudz, un pat tie ik pa laikam apmaldās. Raķetes ar kasešu kaujas galviņām arī vairs nevienu nepārsteidz.

Parastais masveida trieciens arī nedod vēlamo efektu, jo 70–80% dronu nesasniedz mērķus. Kodoltrieciens arī izskatījās maz ticams pasaules sabiedrības reakcijas neparedzamības dēļ.

Tomēr viens trumpis tika atrasts.

Putins to nosauca par “Orešņiku”. Tā sauktā jaunā vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete.

Nav garantijas, ka nākamais uzbrukums ar šādām raķetēm netiks vērsts pret civiliedzīvotājiem.

Bet triecienam Dnipro jeb, precīzāk, Ukrainas lielākajam aizsardzības uzņēmumam “Južmaš” bija demonstratīvs raksturs, tā galvenais mērķis bija iebiedēt NATO.

Tādā veidā Krievija cenšas palielināt spriedzes līmeni un atturēt Ukrainas sabiedrotos atļaut triecienus Krievijas teritorijā, izmantojot tāla darbības rādiusa Rietumu raķetes.

Krievijā pēc it kā jaunās raķetes izmēģinājuma sākās īsta histērija gan valsts kanālos, gan tā saukto kara korespondentu vidū: “Rietumi un Ukraina trīc, mūsu prezidents joprojām ir ciets rieksts, un drīz mēs jūs samalsim pulverī!”

Grūti pateikt, vai Krievijā ir daudz šādu raķešu.

Bet masveida ražošanas uzsākšana nebūs problemātiska.

Un vēl viņu noliktavās guļ daudz nosacīti it kā norakstītu raķešu, kuras jau sen vajadzēja iznīcināt, bet tagad tās var likvidēt citādā veidā, nosūtot nāvi uz Ukrainu.

Tāpēc gan Ukrainai, gan NATO rodas daudzi jauni draudi.

Kā ātri novērst šos draudus? Nav jēgas runāt tikai par pretraķešu sistēmām, maz ticams, ka tās (jaunas sistēmas, kas spēj notriekt šāda veida raķetes) tuvākajā laikā tiks pārvestas uz Ukrainu.

Bet uzbrukumi rūpnīcām Krievijas dzīlēs, kur tiek ražotas šīs raķetes un atsevišķas tām paredzētās daļas, kā arī šo raķešu uzglabāšanas zonām varētu kļūt par nozīmīgu šīs pretdarbības sastāvdaļu.

Un NATO to labi saprot. Šķiet, ka Ziemeļatlantijas alianse nebaidās no Putina jaunajiem šausmu stāstiem.

Gluži pretēji, sāka runāt par iespēju nodrošināt Ukrainai raķetes, kas spēj trāpīt mērķiem no 1000 līdz 5500 kilometru attālumā…

Oleksandrs Grinka, žurnālists