Uzvara par katru cenu vairs nav tik neapstrīdams mērķis gan starp parastajiem ukraiņiem, gan starp valsts augstākajiem vadītājiem.

Pirms gada par Trampa iespējamo prezidentūru tika runāts ar bažām, ka militārais atbalsts Ukrainai var beigties, vai satraukumu, ka prezidents Tramps vienkārši upurēs Ukrainu Krievijai.

Šodien jaunievēlēto ASV prezidentu jau uztver kā kaut ko uzmundrinošu Ukrainai.

Vienkāršo ukraiņu acīs iemirdzējusies cerība uz drīzām kara beigām.

Tajā pašā laikā daudzi uzskata, ka Tramps ir tas pats piedzīvojumu meklētājs, no kura pat dažu dienu laikā var sagaidīt radikāli pretējus izteikumus iepriekš paustajam.

Daudzi Eiropā ir pārliecināti, ka Ukraina ir spēcīga, tā cīnīsies līdz pēdējai asins lāsei… Jā, tā ir tiesa, ukraiņi stāvēs līdz galam par savu valsti. Taču cilvēkresursi Ukrainā nav neierobežoti.

Valsts ir noslīkusi asinīs un bēdās.

Ukraiņi vēlas elementāru mieru. Mātes un sievas vēlas beidzot sagaidīt mājās no kaujas lauka savus dēlus un vīrus. Viņas vēlas nebaidīties par saviem bērniem, lai tie var droši staigāt pa pilsētas ielām.

Ļaudis grib sagaidīt brīdi, kad varēs nebaidīties, ka kaut kur tuvumā var trāpīt pēkšņi no Krievijas raidīta raķete vai drons.

Krievija to visu ļoti labi saprot, tā jūt ukraiņu noskaņojumu. Un tāpēc Putins apzināti eskalē situāciju.

Pēdējās dienās brutāli uzbrukumi atkal notikuši ne tikai militārajiem vai enerģētikas objektiem, bet arī dzīvojamām ēkām.

To var skaidri redzēt pat manā dzimtajā Sumi reģionā – tikai divu dienu laikā Krievijas triecienos divām augstceltnēm tika nogalināti 22 cilvēki, bet vairāk nekā simts tika nopietni ievainoti.

Krievu armija šādi rīkojas tieši tāpēc, lai būtu vēl vairāk upuru, vēl vairāk ciešanu, vēl vairāk vienkāršo ukraiņu lūgumu valdībai un sabiedrotajiem pārtraukt šīs necilvēcīgās mokas.

Protams, šāda kara eskalācija saistīta arī ar neseno pašreizējā ASV prezidenta Baidena atļauju Ukrainai veikt tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukumus Krievijas teritorijā.

Par šādu nekaunību Putins noteikti vēlas atriebties.

Par pirmo atriebes soli viņš uzskata steidzamu 500 tūkstošu cilvēku mobilizāciju ar mēģinājumu tuvākajā nākotnē sagrābt jaunas Ukrainas teritorijas.

Otrais solis ir mērķēts trieciens pa kādu, teiksim, tuksnešainu apgabalu Ukrainas dienvidos, izmantojot taktiskos kodolieročus.

Un trešais solis būs masveida raķešu trieciens pa Ukrainas infrastruktūras objektiem un “lēmumu pieņemšanas centriem”, izmantojot aptuveni 70% no krieviem pieejamā raķešu potenciāla.

Šis scenārijs kopā ar regulāriem “nejaušiem” trāpījumiem dzīvojamos rajonos Krievijas imperatoram ir vispieņemamākais.

Un vēl Putinu tagad ļoti sanikno fakts, ka jaunievēlētais ASV prezidents Tramps pēc viena tieša kontakta ar varmāku dara visu iespējamo, lai izvairītos no komunikācijas turpināšanas šādā formātā.

Krievijas vadība dzirdējusi no ASV vadītāja tikai vispārīgas frāzes. Bet šāda neziņa vēl vairāk sanikno Kremļa barvedi.

Oleksandrs Grinka, žurnālists