Ligita Kupčus-Apēna: Satikts daudz brīnišķīgu cilvēku, gūta plaša emociju buķete
Ja pareizi rēķinu, tad šī šogad ir mana pēdējā publikācija šajā rubrikā. Ja pavisam godīgi, nu jau ir grūti atcerēties, ar ko gads iesākās un kas risinājās pa vidu. Pēdējo mēnešu notikumi vairāk nāk atmiņā. Bet, pašķirstot laikraksta numuru arhīvu, jāteic, ka biju klāt vairākos vēsturiskos notikumos.
liepajniekiem.lv
Piemēram, brīdī, kad Liepājas Universitāte parakstīja “precību” līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti un nosaukumu mainīja uz RTU Liepājas akadēmija.
Kā paskaidroja – nevar būt universitāte universitātē. Bet ne jau tikai “āriņa”, bet arī “iekšiņa” piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.
Veidojot publikācijas, sarunās ar cilvēkiem nācās dzirdēt arī rūgtumu, jo ne visi ar to bija mierā.
Daļa joprojām šo soli – kooperēties tieši ar RTU, uz ko uzstāja gan augstskolas dibinātāja Izglītības un zinātnes ministrija, gan pašvaldība, – uzskata par kļūdu.
Kas vēl? Biju lieciniece Tipogrāfijas radošā kvartāla piedzimšanas brīnumā.
Pilsētā ir jauna kultūrvieta, kuru iedzīvinājuši cilvēki, kas redz vairāk par nolupušu sienas krāsu, putekļu kārtām, laika zoba atstātām pēdām un kuri darba nebaidās. Jo ēka, kas nonākusi Ivuškānu ģimenes rokās, prasīs daudz spēka un darba.
Bet,
redzot, ar kādu aizrautību viņi metušies jaunajā piedzīvojumā, no sirds novēlu tikai un vienīgi izdošanos.
Nav vienaldzīgo par franču mākslinieka Aéro sienas gleznojumu Krišjāņa Valdemāra ielā. Viņa veikums ir apbrīnas vērts.
Talantīgo zīmētāju satiku dzīvē, bet saruna bija īsa, jo viņš ar celtni bija devies augšā, lai strādātu. Norunājām, ka sarakstīsimies vēlāk instagramā.
Viņam pašam prieks par paveikto bija liels, turklāt, atsaucoties Mareka Alberta aicinājumam šurp braukt un darīt, iepazīta mūsu pilsēta un zeme. Ciemošanās šeit bija pirmo reizi.
Nu daļa no franču mākslas paliks Liepājā. Paldies viņam par to!
Aktīvi būvdarbi noris pirmsskolas izglītības iestādē “Kriksītis”. Viesojos, kad pagalms bija pārrakts, uz zemes gulēja sazāģēti koku kluči un izjauktas rotaļu iekārtas, vienā no ēkām noritēja demontāžas darbi.
Tā kā bērnudārzā varēs uzņemt lielāku audzēkņu skaitu, nekā tas bijis līdz šim, šķiet, varētu atrisināties arī rindu jautājums.
Uz to liek cerības daudzas ģimenes Liepājā, jo
patlaban, kad dzīves dārdzība tikai pieaug, no svara ir katrs eiro, kas paliek maciņā.
Bet līdz atvēršanas svētkiem jāpagaida, jo plānots, ka rekonstrukcija noslēgsies pēc diviem gadiem.
Rakstot par izglītību un kultūru, satikts daudz brīnišķīgu cilvēku, gūta plaša emociju buķete, un kārtējo reizi jāapliecina jau visiem zināmais – Liepāja ir dinamiska pilsēta.
Šeit dzīvot itin nemaz nav garlaicīgi, katra diena piedāvā arvien ko jaunu. Kas aiz tā visa stāv? Protams, Liepājas iedzīvotāji.
Reiz kāds man sacīja, ka pārcēlies uz Liepāju, jo šeit varot īstenot savas radošās idejas. Manuprāt, iedvesmojošs kompliments. Pasākumu kalendārs nemelo – rosīgāka vieta par mūsu pilsētu būtu jāpameklē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.