Ziemeļkurzemes piekrastē izceļ lībiešu valodu
“Tālsa mōgõn” – tā lībiski saka Talsu novads. Par to arī šobrīd liecina ceļa zīme, iebraucot novadā. Ilgu laiku tā arī bija vienīgā, līdz šis gads lībiešiem vēsturisks – piekrastē pabeigts uzstādīt vēl daudz citu ceļa zīmju, kur līdzās latviešu valodai ir arī uzraksti lībiski. Piemēram, “Sīkrõg” (Sīkrags), “Irē” (Mazirbe), “Sǟnag” (Saunags)… Parādījušās arī kultūrvēsturiskās teritorijas robežzīmes ar uzrakstu “Lībiešu krasts”.
"3K"
Zīmju gan ir mazāk, nekā sākotnēji cerēts, – sadārdzinājums lika samazināt ieceri tikai līdz pašām svarīgākajām zīmēm –, taču lībieši priecājas par pirmo soli.
Viņi uzskata, ka jaunās zīmes ne tikai parādīs, ka šī valoda nav pagātne, bet arī būs magnēts tūristiem.
“Katram lībietim, kas iebrauc lībiešu krastā un ierauga, ka valoda tiek oficiāli lietota, dod pašapziņas momentu,”
tā uzskata Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.
“Bet katram tūristam, lībiešu krasta apmeklētājam, tas liek aizdomāties dziļāk, interesēties par lībiešiem, mantojumu, meklēt Lībiešu krastā lībiešu pēdas, tostarp tūrisma produktus, kas piedāvā tradicionālos darinājumus. Tas ir ļoti nozīmīgi arī no ekonomikas attīstības viedokļa šajā pusē.”
Lībieši agrāk apdzīvoja plašu Latvijas teritoriju. Šobrīd tie ir 14 ciemi Dižjūras un Mazjūras krastos gandrīz 80 kilometru garumā.
Uzstādītas aptuveni 30 zīmes, bet lībieši cer, ka nākotnē to būs vairāk, un, viņuprāt, jāpiestrādā arī pašvaldībām, ar atbilstošām ceļa zīmēm aprīkojot tām piederošos ceļus.
Ceļa zīmes ir viens no punktiem Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā, kura izstrādi prasa Latviešu vēsturisko zemju likums.
