Veselības aprūpes darbaspēka attīstības stratēģijā par prioritāti izvirza darba vides uzlabošanu, personāla piesaisti un jaunas pieejas izglītībā
Valdība šodien atbalstīja Veselības aprūpes darbaspēka attīstības stratēģiju 2025. līdz 2029. gadam, kurā par prioritāti Veselības ministrija (VM) izvirzījusi darba vides uzlabošanu, personāla piesaisti un jaunas pieejas izglītībā.
LETA
Pasākumi vērsti uz darba vides apstākļu un nodarbinātības nosacījumu pilnveidi, lai radītu motivējošus un saistošus apstākļus speciālistiem darba vietām valsts veselības sektorā, jaunu pieeju ieviešanu medicīnas izglītībā (simulāciju mācības), jaunu profesiju un lomu ieviešanu, atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.
VM plāno arī izveidot jaunus plānošanas rīkus un vienotu reģistru, lai visi dati par cilvēkresursiem veselības nozarē būtu vienuviet.
Lai risinātu cilvēkresursu izaicinājumus veselības aprūpē, ministrija sadarbībā ar nozari izstrādājusi stratēģiju cilvēkresursu attīstībai ar trim galvenajiem virzieniem – plānošana, izglītība, darba vide.
VM īsteno projektu, lai darba vietām valsts sektorā, īpaši stacionāros, piesaistītu papildu ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas, savukārt tālākizglītības pasākumiem turpmāko gadu laikā no Eiropas Sociālā fonda Plus piesaistīts finansējums, kas ļauj ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām piedalīties apmaksātās mācībās un profesionālās pilnveides kursos.
Ministrijā uzsver, ka veselības nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā un īpaši valsts sektorā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu, ārstu novecošanos, nepietiekamu finansējumu nozarei, hronisku saslimšanu pieaugumu iedzīvotāju vidū, sabiedrības pieaugošām gaidām par valsts apmaksāto medicīnu, kā arī nevienmērīgu aprūpes reģionālo pieejamību.
VM informē, ka ārstniecības personu reģistrā šobrīd ir 44 290 ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas, no kurām profesijā strādā 32 550 speciālisti.
Kopumā valsts apmaksātos pakalpojumu sniegšanā iesaistīti 15 700 speciālistu.
Plānots, ka ārstu un funkcionālo speciālistu samaksas apjoms 2028. gadā pieaugs līdz 2419 eiro, savukārt 2029. gadā – līdz 2540 eiro.
Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personu atalgojuma apjoms 2028. gadā plānots 1451 eiro apmērā, bet 2029. gadā – 1524 eiro.
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu darba samaksas apjoms 2028. gadā tiek plānots 968 eiro vērtībā, savukārt 2029. gadā 1016 eiro.
Lai panāktu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs plānoto ārstniecības personu konkurētspējas pieaugumu, tai pat laikā ņemot vērā aktuālās ekonomiskās prognozes un valsts budžeta finansiālās iespējas, tiek plānots, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļautā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa laika periodā no 2028. līdz 2029. gadam tiek palielināta ik gadu atbilstoši prognozētajam tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumam procentos, kas vidēji ir 5% gadā pret iepriekšējo gadu.
Šī gada un nākamā gada plāna projektā paredzēto pasākumu īstenošanu atbildīgās ministrijas nodrošinās no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet turpmāk par papildu finansējumu būs jālemj budžeta sagatavošanas un izskatīšanas laikā, norāda VM.
Šobrīd, piesaistot finansējumu no ES izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma, plānots uzsākt ārstniecības personu tālākizglītības koordinācijas mehānisma aprobāciju un ieviešanu profesionālo prasmju uzturēšanai un jaunām zināšanām, aprobēt cilvēkresursu plānošanas modeli un kartējumu efektīvai pakalpojumu plānošanai, tostarp attīstīt simulāciju infrastruktūru slimnīcās un augstskolās.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 46,4 miljonu eiro apmērā 2028. gadam un 97,9 miljonu eiro apmērā 2029. gadam ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas palielināšanai minētajā apmērā ik gadu Veselības ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Veselības nozares cilvēkresursu attīstības stratēģijā iekļautie risinājumi izriet no VM un Eiropas Komisijas projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” un PVO rīcības virzieniem cilvēkresursu jomā.