Otrdiena, 9. jūnijs Ligita, Gita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daudzām zemnieku saimniecībām ūdens smeļas mutē

Zemniekiem šis gads bijis grūts. Ir lauksaimnieki, kuriem klājies samērā labi, bet viņi tik tikko izsitušies pa nullēm, jo pērnais gads bija vēl smagāks un nesa lielus zaudējumus. To portālam pastāsta Durbes zemnieks, saimniecības “Pīlādži” pārstāvis Aigars Putra. Viņš raksturo 2024. gadu savā nozarē un dalās pārdomās par tās nākotni Latvijā.

Daudzām zemnieku saimniecībām ūdens smeļas mutē
Aigara Putras ikdienas kustība ir pretēja, nekā viņš paredz daudzu līdzcilvēku nākotni, – dzīvo Liepājā, braukā uz darbavietu Durbē un kopj zemi pagastos. (Foto: Ģirts Gertsons)
Aigara Putras ikdienas kustība ir pretēja, nekā viņš paredz daudzu līdzcilvēku nākotni, – dzīvo Liepājā, braukā uz darbavietu Durbē un kopj zemi pagastos. (Foto: Ģirts Gertsons)
27.12.2024 00:30

liepajniekiem.lv

Graudu cena maza

“Arī mūsu saimniecībā šogad klājies labāk, bet vienalga josta būs jāsavelk. Būtu vieglāk elpot, ja ne pērno grūtību,” A. Putra zina, ka ir saimniecības, kam klājas ļoti grūti, piedzīvo katastrofu un no zaudējumiem neatgūstas.

Esot lauksaimnieki, kuri vairs neredzot gaismu tuneļa galā un savu saimniecību pārdodot. Un ir tādas saimniecības, kuras tik tikko elpo, – to sakot, viņš domā pamatā graudaudzētājus.

Par graudu cenu šogad A. Putra saka: ļoti zema.

Pagājušogad maksāts no 320 līdz 350 eiro par tonnu – kā nu kuram izdevās noslēgt līgumu par pārdošanu –, šogad ap 220 eiro.

Agrāk bijis tā, ka saistībā ar biržu varēts vismaz prognozēt, kā notiks, bet tagad cenu svārstības neesot paredzamas.

“Vienā brīdī biržā cena uzlec 10 eiro uz augšu, nākamajā dienā par 20 eiro nokrīt. Tad atkal nostabilizējas uz 230 eiro par tonnu,” A. Putra atklāj labības audzētāju nedienas.

Uz jautājumu, vai viņu satrauc šībrīža situācija lauksaimniecībā Latvijā, A. Putra atbild, ka daudz ko nosaka reģions.

“Piemēram, pie mums nokrišņu pietiekami, bet blakus novadā to nav.

Runājos ar Zemgales lielajiem saimniekiem; viens stāsta, ka viņam šogad ir katastrofa, bet otrs, kam zeme desmit kilometru tālāk, apgalvo, ka viņam rekordraža.”

Zemnieki esot ļoti noguruši, jo nācis klāt jauns slogs – papīru darbs. Tagad daudz laika jāpavada, aizpildot dokumentāciju. Emocionāli gan tas tik ļoti neietekmē, cik norises uz laukiem.

“Zemnieks aizbrauc un redz, ka sējumi ir skaisti, labi saauguši, bet uznāk viena kataklizma, un tev vairs nav nekā. Ziemā, kad labība zemē, tā var būt skaista, bet uznāk kailsals un visu noposta.

Laikapstākļi grauž zemniekus neatkarīgi no tā, kādi ir papīra darbi.”

“Ja labība šo ziemu izturēs tāda, kāda ir tagad, ja nebūs kailsala, bet vasarā būs kaut cik mitrums, tad situācija lielā daļā saimniecību atrisinās problēmas.”

“Pīlādžu” sējumos ziemāji labi sadīguši un, A. Putras vārdiem, ir vienkārši pasakaini.

Viņš no Rīgas atpakaļ saimniecībā 17 gadus un tik skaistu zelmeni redzējis tikai reizi vai divas. Ideāli būtu, ja četras piecas dienas pieturētos piecu grādu sals, uzsnigtu sniegs desmit centimetru biezumā un tā noturētos līdz pavasarim.

“Tad būtu vienkārši konfekte. Bet tur jau tā lieta, ka daba no augšas zemniekus ietekmē vairāk, nekā nosaka valdība.”

Zemes cena

Lielajiem zemniekiem šobrīd klājas vieglāk nekā mazajiem. Sarunbiedrs paredz, ka grūtāk izdzīvot būs tām saimniecībām, kurās saimnieki forsēja ar nomas zemēm, – gribot ātri attīstīties, ieguldīja uzņēmumā lielas investīcijas.

Nomas cenas ir dažādas atkarībā no reģiona, kur zeme atrodas. Kurzemē tās vidēji no 150 līdz 200 eiro par hektāru. Tāda cena esot normāla, bet tajā pašā laikā dažs īpašnieks piedāvā īrēt par 300 eiro.

“Tādā gadā, kad dārgs slāpekļa mēslojums, ir jāizaudzē septiņas tonnas ražas hektārā, lai varētu nosegt nomas, minerālmēslu un ķimikāliju maksu.

Taču, ja divus gadus pēc kārtas izaug četrarpus vai piecas tonnas, tad ir ziepes.”

Zemi nomā daudzi lauksaimnieki, ne tikai tie, kuru nozare ir graudkopība. Dzirdēts sakām, ka brīvu platību neesot. Vai lauksaimniecības zeme šobrīd ir arī pārdošanā?

“Jā, var nopirkt. Notiek paaudžu maiņa, un daudzus jaunos cilvēkus lauku dzīve īpaši neinteresē. Tad viņi zemi vai nu iznomā tālāk, vai pārdod,” A. Putra uzskata, ka gudrs ir tas, kurš iznomā.

Pirmkārt, viņam regulāri ienākumi, taču svarīgāk, ka zemes vērtība pamazām kāpj visu laiku.

“Ja pirms desmit gadiem varēja nopirkt hektāru par 3000 eiro, tad tagad ir, sākot no 5500–6000 eiro atkarībā no tā, kur atrodas un kāds zemes stāvoklis. Agrāk, kad mans tēvs sāka strādāt saimniecībā, zemi pirkām par 100 latiem hektārā. Protams, inflācija darījusi savu, bet ar visu to – ir taču atšķirība?…”

Ārzemnieki pērk mežus

Pirms gadiem iedzīvotāji uztraucās, ka Latviju izpērk ārzemnieki. Vai šobrīd lauksaimniecības zemēs ienāk jauni apsaimniekotāji no citām zemēm?

“Ir dažādi ārvalstu fondi, kas mēģina ko darīt, bet tie piedāvā smieklīgu cenu. Tā ka pārdod tikai tie īpašnieki, kuriem uz sitiena vajag naudu,” zina Durbes lauksaimnieks.

“Tajā pašā laikā jebkurš zemnieks var aiziet uz banku, saņemt kredītu un zemi nopirkt.

Jā, naudu nesaņems rīt, bet, izpildot bankas prasības un sakārtojot dokumentus, nedēļas laikā, iespējams, nauda būs.”

Ārzemju zemnieki par saimniekošanu Latvijā šobrīd neinteresējoties. Liela daļa no tiem, kuri šeit ienāca pirms gadsimta sākuma vai agrāk, ir iesakņojušies, izveidojuši ģimeni, kļuvuši par savējiem. Cits nokārtojis Latvijas pilsonību. Situācija gan dažāda.

“Ir arī saimniecības, ko ārzemju īpašnieki iztirgo, jo iet prom no Latvijas, un tādas, kas zemi pērk.

Lai vai kā, zemnieki no ārzemēm spēlē pēc tādiem pašiem noteikumiem kā mēs, pārējie Latvijas zemnieki.”

Fondi tagad vairāk skatoties uz meža zemēm, lauksaimniecības platības tiem nešķiet tik pievilcīgas. Kaut arī daļa Latvijas mežu izstrādāti, ārzemnieki iestāda kokus, un pēc gadiem fonds naudu atgūs.

Nav, kas strādā

Daudz dzirdētas pamācības, ka nav pareizi visas kārtis likt uz vienu nozari, bet saimniekot vairākās. Ja vienā neražas gads, otrā var būt uzrāviens, un ir vismaz kādi ienākumi.

Teiksim, ģimenei ir gan komerciāla intensīva tipa augļu dārzs, gan arī sējumi. Vai ir tik vienkārši zemnieku saimniecībai strādāt uz divām vai vairāk pusēm?

A. Putra saka: nav vis, jo katrā nozarē praktiski jāveido savs uzņēmums.

“Piemēram, ābolu audzēšana mums ir hobijs, bet ražas laikā vajadzīgi cilvēki, kuri novāc ābolus. Dārzā vēl citi darbi, piemēram, jāmiglo, tā ka vajadzīga piemērota tehnika. Taču, kad jānovāc āboli, ir sējas laiks un uz laukiem arī vajadzīgi cilvēki.

Jo vairāk nozaru zemnieks izvēlējies, jo vairāk uzņēmumos darbība jādala. Tas nav vienkārši.

Mūsu tēvs savu saimniecību nodevis mums, dēliem, pats no lielā darba pagājis malā un audzē dārzeņus siltumnīcā. Taču arī viņam vajadzīgs palīgs laistīšanā, mēslošanā vai citā darbā.

Kad ir kāds vīrs, kurš brīvāks pie mums, jo tajā dienā nav tik daudz, ko darīt, tad strādā siltumnīcā. Šajā ziņā mums labāka situācija, nekā varētu būt citās saimniecībās.”

Darba devēji, kuru uzņēmumi un saimniecības atrodas pagastos, jau sen saskārušies ar problēmu, ka nav kārtīgu, apzinīgu darba darītāju. Daļa slinki, citi aizrāvušies ar alkoholu. Kāda pieredze “Pīlādžiem”?

“Visu laiku teicu, ka laukos dabūt darbiniekus nav problemātiski, bet pēc šīgada sezonas pasaku, ka ir ļoti smagi.

Jaunieši vairāk izvēlas pilsētu. Viņi aizbrauc uz Liepāju astoņos vai deviņos no rīta, kāds nu kuram darbs, nostrādā un piecos sešos ir mājās.

Laukos jāstrādā no agra rīta līdz tumsai, lai gan sezonā alga sanāk ļoti laba. Jaunieši tomēr izvēlas, ka var vakaros kaut kur aizbraukt atpūsties ar ģimeni, izbaudīt kopā būšanu.”

Problēmās ar darbiniekiem ne tik daudz pie vainas dzeršana, cik cilvēku trūkums.

“Tie, kuri dzer, tie dzers tāpat. Kuri rukā, tie strādās gan zemnieku saimniecībā, gan arī pilsētā kādā uzņēmumā,” A. Putra pārliecināts.

Vidējām saimniecībām neredz nākotni

Arvien vairāk lauku ļaudis atsakās no saimniecībām ne tikai graudkopībā, bet arī lopkopībā. Vai drīz Latviju vairs nevarēs uzskatīt par lauksaimniecības zemi?

A. Putra saskata, ka valsts iet tādu ceļu: “Laukos izteikti spēcīgas būs mazās saimniecības, kuru īpašnieki pa dienu strādās darbā pilsētā, vakaros – saimniecībā. Stabilas – lielās saimniecības, kuras strādās tikai lauksaimniecībā.

Vidējās saimniecības, es saku, piecpadsmit divdesmit gadu laikā uz Latvijas kartes izzudīs.

Varbūt domāju nepareizi, bet tāda mana nojauta. Ne par velti ir teiciens: izdzīvos stiprākais.”

Ja arī tā notiks, kā zemnieks saka, lauki neiztukšosies un viensētas būšot apdzīvotas.

Viņš paredz, ka laukos daudziem būs vasarnīca. Citiem – pie mājas 100–200 hektāru zemes, ko kops, bet braukās uz pilsētu strādāt kādā uzņēmumā.

“Saimniecībām, kurām 400–600 hektāru zemes, šogad ir ļoti smagi. Lai gan arī – reģionāli; citur labi, citur beidz darbību,” zemnieks uzbur ko līdzīgu Austrijas ainai, kur nelielas lauku saimniecības, nedaudz tehnikas, bet apkārt ēkām – labi kopti tīrumi vai zālāji. 

“Tāda sistēma ļoti izplatīta arī Skandināvijas valstīs. Taču ar Poliju nevar salīdzināt ne Latviju, ne citu Eiropas valsti.

Tur vēsturiski iegājies, ka ļoti daudz saimniecību un to vidējais hektāru daudzums ir minimāls. Zeme sadalīta bērniem, kas tajā arī kaut ko dara.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus dienai ir 24 (divdesmit četru) stundu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 0.99 (99 centi).
  2. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 5.99 (pieci euro un 99 centi).
  4. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 10.99 (desmit euro un 99 centi) vienam mēnesim.
  5. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz