Statistikas pārvaldē norāda, ka šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Nabadzības risks pērn samazinājās strādājošajiem darbspējas vecumā, proti, iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem, veidojot 8,5%, kas kopš 2022. gada ir samazinājums par vienu procentpunktu.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka augsts nabadzības risks pērn bija iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā, proti, iedzīvotājiem 55 līdz 64 gadu vecumā – 22,8%, kā arī īpaši augsts nabadzības risks bija iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 64 gadiem – 25,5%.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 641 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2022. gadā nabadzības riska slieksnis bija 563 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2023. gadā sasniedza 1346 eiro mēnesī pretstatā 1182 eiro mēnesī 2022. gadā.

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (32,7%), bet mazākais – Rīgā (14,2%).

Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,8%, Kurzemē – 26,6%, bet Zemgalē – 22,2% iedzīvotāju.

Statistikas pārvaldē informē, ka nabadzības risks pērn pieauga mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām – bezdarbniekiem 18 līdz 64 gadu vecumā nabadzības risks pērn sasniedza 57,7%, kas salīdzinājumā ar 2022. gadu ir kāpums par 4,1 procentpunktu, senioriem vecumā no 65 gadiem – 41,4%, kas ir kāpums par 1,3 procentpunktiem, mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem – 30,4%, kas ir kāpums par 0,8 procentpunktiem, kā arī mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem – 20,8%, kas ir pieaugums par 1,3 procentpunktiem.

Savukārt vecāka gadagājuma (65 gadi un vairāk) iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni, nabadzības risks nedaudz samazinājās – no 67,8% 2022.gadā līdz 66,3% 2023. gadā.

Pārējiem iedzīvotājiem nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.

Nabadzības riska novēršanā liela nozīme ir sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām.

Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem ir nedaudz mazinājusies, min statistikas pārvaldē.

Pagājušā gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,2 procentpunktiem, kamēr 2022. gadā – par 18,1, 2021.gadā – par 18,2, bet 2020. gadā – par 17,1 procentpunktu.

Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tostarp neizmaksājot vecuma pensijas, 2023. gadā nabadzības riskam būtu pakļauti 37,8% iedzīvotāju.

Dati iegūti no CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 30. jūnijam.

Aptaujā piedalījās 10 500 respondentu vecumā no 16 gadiem no 6000 mājsaimniecību.