Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Livonijas ordeņa pils Aizputē celta 13.gadsimta beigu posmā.

1982. gadā pilī izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega skaidu jumts. Līdz 1986. gadam pils tikusi daļēji atjaunota, bet tad līdzekļi apsīkuši un iecerētie darbi apstājušies.

Pastore klāstīja, ka patlaban pašvaldība “pēc Aizputes iedzīvotāju kopienas pieprasījuma” nolēmusi glābt ēku.

Ņemot vērā iepriekš veiktās izpētes un konsultējoties ar būvinženieriem un arhitektiem, izstrādāts plāns un skice pils mūru pagaidu nosegšanai, lai apturētu nokrišņu iekļūšanu pils mūros un mūru eroziju, kas tiks īstenots ar VKKF piešķirto atbalstu steidzamo glābšanas darbu veikšanai.

Pēc mūru pārseguma uzlikšanas var tikt īstenoti pārējie mūru konservācijas, nostiprināšanas, izskaloto spraugu aizpildīšanas un tamlīdzīgi darbi, kam pašvaldība cer piesaistīt ārējo finansējumu.

Virs pils ieejas vārtiem ir bijusi Baltijā greznākā sgraffito tehnikā veidotā sienas apdare, no kuras saglabājušies fragmenti, tādēļ pašvaldība plāno 2025.gadā piesaistīt finansējumu mūru nosegumam un esošā jumta fragmenta pagarinājumam, lai nepazaudētu to, kas vēl palicis.

VKKF atbalstītā projekta rezultātā Aizputes pils drūpošie mūri tiks stiprināti, nosedzot ar pagaidu konstrukciju, tādējādi tos saglābjot, lai pašvaldība varētu turpināt attīstīt ieceri par pils atdzimšanu tuvākajos gados.

Pašlaik pašvaldība veic plānoto darbu saskaņošanu ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, tāpēc plānotais mūru nosegšanas risinājums projekta laikā vēl var mainīties, piebilda Pastore.

Valsts kultūrkapitāla fonds projekta īstenošanai piešķīris 6000 eiro, pārējais nepieciešamais līdzfinansējums tiks nodrošināts no Dienvidkurzemes novada pašvaldības budžeta līdzekļiem.