liepajniekiem.lv
Par Ukrainā ietekmīgā žurnālista un blogera Dmitrija Gordona paziņojumu daudzi bija skeptiski noskaņoti jau uzreiz pēc tā publiskošanas, tiesa, Ukrainai lojālais žurnālists, kas dzīvo Kijivā, savā uzrunā bija tik pārliecinošs (viņa paša vārdiem, iespējamība: 90–95 procenti), ka cilvēki, īpaši tie, kurus karš ir mentāli nogurdinājis, tam noticēja…
Gordons apgalvoja, ka kara apturēšanas faktu viņam apstiprinājuši neatkarīgi avoti gan vienā, gan otrā pusē, tomēr gadumijas brīnums, kam šajā sarežģītajā ukraiņu tautas pastāvēšanas vēsturiskajā posmā grib ticēt daudzi, nenotika.
Daži komentētāji, piemēram, tiesību aizsardzības projekta “Gulagu.net” izveidotājs un Francijā patvērumu atradušais Vladimirs Osečkins, uzskata, ka Gordons ir mērķtiecīgi maldināts, lai pabarotu tautu ar viltus cerībām, tomēr nekritizēja žurnālistu, jo
arī viņš pats, iespējams, no visas sirds ticēja, ka miers var iestāties, turklāt ir ļoti stingrs Ukrainas atbalstītājs.
Daļa Gordona sekotāju dažādās sociālo tīklu platformās, kuru kopējais skaits mērāms miljonos, ne tūkstošos, pēc tam savukārt pārmeta blogerim pāragru un sensacionālu paziņojumu publiskošanu.
Pats Gordons no saviem vārdiem neatsakās un arī neuzskata, ka ir kļūdījies, jo informācija nākusi no drošiem avotiem.
Sarunas esot norāvusi Krievijas delegācija, un žurnālista rīcībā esot absurdi un nekaunīgi vienošanās punkti uz četrām izdrukas lapām, kurus amerikāņiem licis priekšā Putins.
Līdzās agrāk dzirdētām dumjībām par Ukrainas denacifikāciju un demilitarizāciju potenciālās vienošanās punktos
Krievija iekļāvusi arī prasību, piemēram, “uz mūžu” liegt Ukrainai pievienoties NATO.
Nekādā gadījumā neesot arī pieļaujama NATO vai Eiropas militarizētu miera spēku ievešana Ukrainā, kas kontrolētu pamiera un demilitarizētas zonas noteikumu ievērošanu.
To vietā esot pieļaujams ievest, pēc agresora ieskatiem, “neitrālu valstu” spēkus – Brazīlijas, Ķīnas un Baltkrievijas…
Tāpat krievi vēlas sankciju atcelšanu un, protams, absurdo prasību par vēl neiekaroto Ukrainas teritorijas pievienošanu Krievijai, ko šīs valsts dome jau ierakstījusi konstitūcijā.
Putina un Trampa gala sarunai pirms pamiera bijis it kā jānotiek 30. decembrī videokonferences režīmā. Tikšanās esot tikusi rūpīgi plānota un gatavota.
Bet Krievijas puse, izvirzot tikai sev klaji labvēlīgus nosacījumus, izvēlējusies diplomātisku demaršu.
Tas, ka sarunas par lielgabalu apklusināšanu notika un Trampa un Putina tikšanās tika gatavota, daļēji apstiprina fakts, ka Ņujorkas un Vašingtonas lidostās gada nogalē viesojās īpašais Kremļa gaisa kuģis IL-96-300, ar kuru ārvalstu vizītēs dodas tikai pašas augstākās Krievijas amatpersonas.
Starp citu, Krievijā ražotām lidmašīnām ASV nolaisties ir aizliegts. Šis acīmredzami bijis īpašs gadījums.
Vēl zīmīgs fakts, ka vairākas dienas – laikā, kad Kremļa lidmašīna bija ASV un notika sarunas, – Ukrainas galvaspilsētā nebija nevienas gaisa trauksmes, kas pirms tam skanēja katru diennakti. Apšaudes samazinājās arī citās pilsētās.
Gadumijā viss atsākās pa vecam – Krievija ar raķetēm un droniem turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus.
Sliecos ticēt, ka Putina un Trampa uzticības personu tikšanās tiešām notika un notiek, taču tik potenciāli pārliecinošs un tik ātrs sarunu izdošanās rezultāts gan robežojas ar naivumu.
Jā, noteikti kāds ļoti vēlas, lai karš apstājas. Iespējams, visvairāk to vēlas Tramps, jo viens no viņa populistiskajiem solījumiem pirms vēlēšanām bija kara izbeigšana 24 stundās, kas vēlāk, šķiet, tika pagarināts…
Sāksim ar to, ka Trampam vispirms ir jāstājas ASV prezidenta amatā.
Mieru, protams, vēlas arī daudz cietusī ukraiņu tauta. Jautājums tikai, kādus upurus, tai skaitā teritoriālos, tai skaitā nākotnes garantiju, tas varētu prasīt.
Varbūt kādam šķitīs, ka vismazāk to vēlas Putins un Krievija? Nē, cienījamie lasītāji! Nebūs tiesa.
Putins ir ieinteresēts karu beigt pēc iespējas ātrāk, tikai viņš joprojām cer, ka to varēs īstenot, ejot uz visu banku,
mānot pašam sevi un visu pasauli, ka Krievija joprojām ir varena un spēcīga.
No vienas puses, Putina armija, izmantojot pārspēku, lien uz priekšu kā utes, ciešot milzīgus zaudējumus. No otras, Krievija, kurai ir maz sabiedroto, nevar šādu kara mašīnu darbināt ilgi.
Jā, ir viedokļi, ka Putinam nospļauties pilnīgi uz visu, arī savu tautu, un viņam naudas karam pietiks tik un tā. Es būšu optimistiskāks, kaut arī mans optimisms kaut kādā mērā balstās arī uz cerībām.
Krievijas ekonomikā briest nenovēršami tumšs periods. Ekonomisko aspektu un signālu kopumā nav labu ziņu. Īsi sakot, inflācija pieaug, civilā ekonomika sarūk.
Vienīgais pieaugums, ko būs grūti uzturēt, vērojams militārajā rūpniecībā. Ja naftas cena šogad samazināsies (ceru, ka Tramps pildīs savu solījumu) un starptautiskā sabiedrība palielinās ekonomisko spiedienu, piemēram, Krievijas “ēnu flotes” paralizēšanu, var notikt negaidītais.
Vienīgā iespēja Kremlim iegūt finansējumu karam var izrādīties naudas (noguldījumu) atņemšana iedzīvotājiem.
Un – kas notiks tad? Tad var atkārtoties deviņdesmitie, kad sabruka PSRS.
Rietumu ekonomisti, kas vēl aizvadītā gada pirmajā pusē klāstīja, cik Putins ir ģeniāls un kā Krievija mierīgi savelk galus, pieklusuši.
Problēmas nekādi vairs nevar noslēpt, kaut arī Kremlis aizvien vairāk cenšas slepenot finanšu un ekonomikas statistiku.
Runa vairs nav par gadumijas brīnumiem. Tie nepastāv vispār. Putins ir izdarījis nenovēršamo, un Rietumiem tas ir jāapzinās un jāizmanto.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Latvijā būtiski mainās nodokļu likmes un normatīvie akti.
Izvēršas skandāls par ”airBaltic” atceltajiem reisiem.
“Straume” saņem gada labākās animācijas filmas “Zelta globusu”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gadumijas uzrunā aicina iedzīvotājus nesēdēt malā, bet uzdrīkstēties un darīt.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Gadumijā sarīkoti terorakti ar upuriem Vācijā, ASV un Melnkalnē.
Ukraina pārtrauc Krievijas gāzes tranzītu un izvērš militāru ofensīvu Kurskā.
Eiropas pārstāvji tiekas ar Sīrijas jauno līderi Ahmedu aš Šarā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Džo Baidens pasniedz Prezidenta brīvības medaļu 19 cilvēkiem, tostarp Bono, Mesi, Klintonei.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.