liepajniekiem.lv
Jā, un kāds, piemēram, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piezvana slepkavam, Starptautiskās Krimināltiesas meklēšanā esošajam Vladimiram Putinam, lai aprunātos.
Labi, nepārmetīsim zvanītājam, galu galā viņam sabiedrība taču lūdza pajautāt Putinam, vai tas negrasās kādu bumbu uzlaist Berlīnei? Atbilde gan nav zināma.
Toties jau iepriekš bija zināma atbilde uz jautājumu, vai Putina plānos ir kaut ko mainīt Ukrainas kara sakarā. Vācijas līderis to gribēja vēlreiz noskaidrot.
Un noskaidroja, ka neesot bijis nekādu pazīmju par Putina viedokļa maiņu attiecībā uz karu Ukrainā.
Vai kādam vēl nav saprotams, ka Putinu var apturēt tikai ar viņa paša metodēm – ar ieroču un armijas spēku?
Šolcs savukārt esot kliedējis ilūzijas, kuras Putins varētu būt lolojis par to, ka Rietumi grasās atteikties no atbalsta Ukrainai. Labi, ka tā.
Pārsteidzoši, ka pasaule nav skaidri spējusi vienoties par to, kurš karā ir agresors, kurš upuris, turpina vērot brutalitāti un ukraiņu tautas traģēdiju, neapzinoties, ka Ukrainas krišanas gadījumā Kremļa apetīte nevis rimsies, bet tikai pieaugs.
Nepalīdzot Ukrainai ar ieročiem, citiem līdzekļiem un naudu šodien, nāksies pašiem liet asinis rīt. Varbūt tas nemaz vairs nav novēršams.
Arī G20 samitā, kas pagājušajā nedēļā risinājās Brazīlijā, apstiprinātais komunikē nesatur nepārprotamu Krievijas agresijas nosodījumu pret Ukrainu.
Jā, dokumentā iekļauta norāde uz “neizmērojamajām cilvēku ciešanām un nelabvēlīgajām sekām,” ko kari atstāj uz pārtikas un enerģētisko drošību pasaulē.
Arī Eiropas valstis un NATO ik pa laikam pauž bažas par agresora rīcību.
Putins turpina iebaidīšanas politiku, pagājušajā nedēļā dodot mājienu par triecieniem Rietumiem un izšaujot it kā eksperimentālu raķeti pa Ukrainu.
Eksperti ir teju vienisprātis, ka militāras jēgas no šādas raķetes izšaušanas nav nekādas, īpaši, ja ar šobrīd lietotajām “Iskander” raķetēm var nodarīt lielāku postu, turklāt arī šīs sistēmas raķetes var aprīkot ar kodolgalviņām.
Vēl nav saprotams, cik tālas darbības raķete tā bija, vai bija starpkontinentālā, vai ne. Laikam jau vidēja darbības rādiusa.
Un te atkal ierunājās Šolcs.
Šāds Krievijas solis esot “briesmīga kara eskalācija…”. Un vēl aicināja būt piesardzīgiem attiecībās ar Kremli.
Jautājums: ko viņš domā ar piesardzību attiecībās? Vai turpināt nedot Ukrainai raķetes “Taurus”? Vai joprojām neatļaut ar Vācijas ieročiem dot triecienus pa agresora militārajiem mērķiem tā teritorijā?
Tātad Šolcu uztrauc kaut kāda eksperimentāla raķete.
Bet laikam neuztrauc, ka Putins katru dienu met bumbas uz civiliedzīvotājiem.
Starp citu, visu aizvadīto nedēļu Krievija nežēlīgi apšaudīja dažādus Ukrainas reģionus, to centrus, iedzīvotāju namus, enerģētikas objektus.
Gaisa trauksmes skanēja nepārtraukti, agresors palaida simtiem raķešu un dronu.
Tas ir jautājums par skaidrām atbildēm uz katru Kremļa agresijas soli. Tādu nav. Kā Rietumi atbild uz ziemeļkorejiešu iesaistīšanu karā pret Ukrainu. Ai, vai tā nav briesmīga eskalācija…?
Francijas prezidents Emanuels Makrons šogad izteicās, ka karā Ukrainas pusē varētu iesaistīt rietumvalstu karavīrus. Vai nav pienācis atbilstošs brīdis? Kur ir atbilde?
Vai par to var nosaukt ASV prezidenta Džo Baidena atļauju izmantot tālas darbības ieročus pa militāriem mērķiem Krievijas iekšienē? Noteikti ne. Tas tāpat bija nokavēta laika jautājums.
Kāds ļaundaris nule sabojājis zemūdens kabeļus Baltijas jūrā. Kur ir paziņojums par to, kādas būs sekas, ja tiks noskaidrots vainīgais, un kādi būs Rietumu atbildes gājieni?
Jūs, cienījamie lasītāji, saprotat, ka esmu stingrākas rokas piekritējs, kas attiecas uz fašistiskās Krievijas izvērsto karu 21. gadsimta Eiropā.
Un tās, protams, ir sekas Rietumu līdzšinējai tolerantajai politikai pret Putina režīmu, iebrukumiem, okupācijām un slaktiņiem Gruzijā, Ukrainā, tostarp Krimas ieņemšanu.
Vai tas nebūtu adekvāti, ja, piemēram, NATO paziņotu, ka katrs kilometrs, ko Putins ieņem Ukrainas austrumos, nozīmē tādu pašu NATO armijas aizsardzību Ukrainas rietumos, proti, militāristu virzīšanos pretī Krievijas armijai ar tehniku, pretgaisa aizsardzību, karavīriem?
Ja NATO to nedarīs, nav izslēgta Krievijas armijas atnākšana līdz Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Ungārijai, sekojoša Moldovas pakļaušana.
Vai arī tad kāds cerēs ko atrisināt ar zvanu Putinam?
Protams, papildu nervozitāte ierakumu abās pusēs saistīta ar Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV nākamā gada janvārī, konkrēti, par viņa lēmumu neprognozējamību.
Arī Šolcs, attaisnojot savu zvanu Putinam, sacīja, ka nebūtu labi, ja Tramps uzturētu regulārus kontaktus ar Putinu, kamēr neviens Eiropas līderis to nedarītu.
Bieži dzirdam viedokļus, ka Putina “sarkanās līnijas” neko nenozīmē, ka Maskava neuzdrošināsies uzbrukt kādai NATO dalībvalstij un nekādā jau nu gadījumā pielietot kodolbumbu.
Es nebūtu tik drošs. Visiem, kas domā, ka tā ir nereāla notikumu attīstība, iesaku atkārtot vēsturi.
Jā, šobrīd Putins nespēj masveidīgi ar armiju uzbrukt nekur citur, izņemot Ukrainu.
Un kādu laiku vēl nevarēs. Bet Krievija turpinās eksperimentēt ar Rietumu eņģelisko pacietību.
Vienu dienu Latvijā nokrīt un nedetonē nomaldījies neliels drons, bet citu dienu uzsprāgst noklīdusi raķete… Un – kā reaģēsim?
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts prezidents NBS komandiera amatam nominē Kasparu Pudānu.
Gāzes noplūdes dēļ Bauskā evakuē skolu un dažas ēkas.
Sadala balvas “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Lielbritānija nosaka sankcijas starptautiskā korupcijā apsūdzētajam bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam un viņa meitai Līgai.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Kaujaslaukā Ukrainā ir vissarežģītākā situācija kopš Krievijas iebrukuma.
Starptautiskā krimināltiesa izdod Izraēlas premjera Netanjahu aresta orderi.
Krievija veic triecienu pa Ukrainu ar eksperimentālu raķeti.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Amerikas Savienoto valstu ievēlētais prezidents Donalds Tramps turpina izvēlēties kolorītus un pretrunīgus savas administrācijas locekļus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.