liepajniekiem.lv
Ražu ved uz skolu
Durbes pagasta zemnieku saimniecība “Mežābeles” iesaistījusies Zemkopības ministrijas īstenotā ES atbalsta programmā, kurā izglītības iestādēm piegādā augļus, dārzeņus un pienu.
Tās īpašnieks Artūrs Eidiņš ābolus ved Durbes pamatskolas bērniem.
Augļudārzu savulaik izveidoja un kopa viņa vecāki – Līga un Voldemārs Eidiņi –, bet nu to nodevuši dēlam, kurš aizsācis ražošanu. Taču iepriekšējie saimnieki turpina sekot norisēm “Mežābelēs” un arī iet palīgā darbos.
“Mūsu pagrabā ir dzesētava, tāpēc nevaram sūdzēties, kā āboli glabājas.
Man liekas, nav nekādu izmaiņu, salīdzinot ar citiem gadiem.
Pagājušogad pat puva vairāk, iespējams, tāpēc, ka bija slapjāks rudens. Šogad paspējām noņemt sausā laikā,” L. Eidiņa domā, ka ražas novākšanas apstākļi ietekmē.
Ja novāc mitrus ābolus, uz tiem vairāk baktēriju, tā ka iespēja veidoties pelējumam, līdz ar to pagrabā augļi sliktāk glabājas.
Vēl viņa pieļauj, ka tie nebojājas, pateicoties dzesētavai. Pagrabs esot neliels, tāpēc tajā vieglāk uzturēt vēsumu.
Saimnieka mamma stāsta, ka uz skolu ved iecienīto šķirni ‘Auksis’, kas janvārī vēl glabājas, lai gan tā rudens šķirnes. Vēlāk gan vairs ne, jo paliekot mīksti.
“Tad, kad mums vēl nebija uzstādīta dzesēšanas iekārta, šie āboli jau ap Ziemassvētkiem sāka palikt brūni un vairs nebija ēdami,”
atceras L. Eidiņa.
Ziemas āboli ir ‘Spartan’ un ‘Belorusskoje Maļinovoje’, kas arī nonāks skolēnu vēderos.
Saimniecībā izaudzēto pietikšot līdz pat mācību gada beigām. “Agrāk dēls veda trīsreiz nedēļā, bet šogad – divreiz, līdz ar to periods ir garāks, lai aizvestu vajadzīgo reižu skaitu, bet ābolu nepietrūks.”
Augļi lieli un skaisti
Zemnieku saimniecībā “Padambji-2” Medzes pagastā vieni āboli saglabājušies labi, citi – sliktāk.
Saimniece Inese Ceriņa saka: “Atkarīgs no šķirnes, bet kopumā ir labi. Mēs ķimikālijas nelietojam, nekādi neapstrādājam pret pūšanu, bet nevarētu teikt, ka ir sliktāk nekā citus gadus.”
Bioloģiskā augļudārza raža atrodas pagrabā ar dzesēšanas iekārtu. “Tās šķirnes, kas glabājas ilgāk, nu tikai sākam laist apgrozībā. Tirgojam mazliet pie tirdzniecības centra “Baata” Liepājā un Grobiņā “Martas kioskā”. Vēl arī – ja kāds individuāli vēlas iegādāties,” I. Ceriņa uzskata, ka
šogad tirgošanās sekmējas un arī cena tīri laba.
Medzes āboli maksā ap eiro kilogramā, sākumā – ap diviem eiro. Cena esot ļoti atkarīga no šķirnes. Ir tādas, kuras skaistākas un garšīgākas, un ir tādas, kuras vairāk piemērotas cepšanai. Raušiem, kūkām vajag skābenus ābolus, bet cilvēki labprātāk ēd saldus un saldskābus.
“Padambjos-2” šķirņu daudz, var piedāvāt krāsu un garšu, kādu gribas.
“Pagājušajā gadā raža bija ļoti laba, un āboli – lieli, skaisti.
Dažas šķirnes ir ieguvušas tādas krāsas, kādas es vispār nebiju redzējusi.
Vasarā ābolus retināt man nesanāk laika, bet regulāri ābelēm veidojam vainagu un izgriežam zarus, tāpēc āboli ir lielāki. ‘Trebu’ ir ar sārtiem vaidziņiem, auguši saulītē, un citi brīnās – tas nevarot būt!” parasti šai šķirnei, kad āboli saaug biezāk, tie esot bāli.
No pagraba sāk izvest ziemas ābolus ‘Spartan’, ‘Melrose’, ‘Rubinette’, kas esot īpaši, kā arī citas šķirnes.
Jautāta, vai jūt lielveikalu produkcijas ietekmi, ābolu audzētāja atbild: “Jā, pircēju varētu būt vairāk, bet ko nu žēloties – ir, ko tirgot un pašiem ēst, un draugiem dot.
Gribētos jau, lai interese būtu lielāka, bet jāsamierinās ar to, kā ir.
Cilvēki, kuri nav pagaršojuši mūsu vietējos ābolus, nezina, cik tie ir garšīgi, – ar aromātu un smaržu. Man liekas, tas galvenais, ka tie smaržo.”
I. Ceriņa savus ābolus pati netirgo, bet novērojusi, ka ābolu audzētāju vidū nav lielas konkurences, vienkārši pircēju maz.
Vai arvien rūkošā pieprasījuma dēļ zemnieku saimniecības varētu atteikties no augļkopības? Medzeniece tā nedomā, jo, ja dārzs iestādīts un izaudzis, to jau nevar vienā piegājienā nopļaut. Tas tik un tā turpinās ražot.
“Pagājušajā rudenī ābolu raža visiem bija liela, vismaz mūsu pusē, un tos varēja nodot sulai. Bija daudz uzpircēju. Taču, tas pats mūspuses “Ābolīt’s”, piemēram, nesamaksāja un nav norēķinājies joprojām,” pasūdzas I. Ceriņa.
Neesot nodevusi daudz ābolu, ap tonnu, bet vienalga cerējusi par to saņemt naudu.
Vēl puspagrabs pilns
Tīri labi, nav ne vainas, kāda daļa sapūst, kā jau katru gadu. Tādu esot ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. “Kā kura šķirne uzvedas,” saka saimnieks Aksels Lazda.
‘Auksis’ paliekot labs visilgāk, pat līdz martam. Vēl starp Tadaiķu pagasta bioloģiskās saimniecības “Briķi” izturīgākajām šķirnēm ir ‘Sinap Orlovskij’.
Saimniecībā ražu uzglabā speciālā ābolu pagrabā bez aukstuma iekārtām; tās esot projektā. Pagrabs diezgan jauns, daļa ir zemē, daļa virspusē.
“Es pats tirgoju Liepājas Pētertirgū, pašā galvenajā vietā uz stūra. Tur reklāma visu laiku,” A. Lazda turpina.
“Ābolus pērk ar katru gadu arvien švakāk, cilvēki nenāk uz tirgu.
Ir lētas preces lielveikalos, tāpēc tīro, bioloģisko produkciju, kam lielāka cena, negrib. Visiem patīk poļu āboli par 70 centiem kilogramā, bet manējiem ir divas cenas – 1,50 un 1,80 eiro. Protams, atlaides – pēc situācijas.
Man arī nav nevainojama izskata āboli – ar pumpiņām, iespējams, ar kādu tārpiņu vidū. Ir mazāki āboli un lielāki, bet lielveikalos visi izlikti kā uz skatuves.”
Augļkopim noieta ziņā ir jūtams kritums, salīdzinot ar to, kā bijis agrāk. Pirms trim gadiem decembrī viņam pagrabā ābolu vairs neesot bijis, visus pārdevis. Tagad vēl pilna puse pagraba.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
