liepajniekiem.lv
Ilgus gadus viņš bija “Latvijas Gada auto” žūrijā, tā apmēram 20 gadu laikā bijis iespējams pabraukt ar gandrīz visu, kas saražots, un novērtēt, kāda bijusi automobiļu attīstība.
Attālums vairs nav bēda
“Kad Latvijā parādījās pirmās elektromašīnas, tās nonāca arī žūrijas ekspertu rokās, bet es ne reizi nedabūju ar šādiem auto izbraukt. Jo tās uz testiem atveda ar treileri, nobraucamais attālums tajā laikā bija 130–150 kilometri ideālos apstākļos, un tika limitēts kilometru skaits, ko katrs žūrijas loceklis varēja nobraukt.
Eko vai zaļākā auto nominācijās es elektroauto svītroju ārā, jo kas tas par ekonomisku auto, kuru jāatved ar treileri, un ar to faktiski nekur nevar aizbraukt?”
stāsta Uldis.
Sākotnēji elektroauto bija tādā attīstības līmenī, ka gariem starppilsētu pārbraucieniem īsti nederēja. Pašam bijusi pieredze ar “Fiqsy” nomas elektromašīnu “Renault Zoe”.
“Vasarā ļoti eleganti varēja no Liepājas līdz Rīgai aizbraukt, jo reindžs ir 300 kilometru, vēl paliek pāri. Vienreiz bija pavēls rudens, gandrīz ziema. Bijām nosaluši, gribējām pasildīties. Tikām no Rīgas līdz Bikstiem un sapratām, ka mums ir palikuši 80 kilometri, ko varam nobraukt. Jāliek lādēt.
Aizejam paēst, atnākam atpakaļ, un izrādās, ka neesam kaut ko pareizi saštepselējuši, un visu laiku, kamēr ēdām, auto nav lādējies. Vēl pusstundu gaidām.
Tiekam līdz Skrundai un saprotam, ka līdz Liepājai neaizbrauksim, vajag lādēt. Brauciens aizņēma piecas stundas!”
viņš atklāj.
Vai cilvēki sabrauc uz konferenci Liepājā, aizņem visas elektrouzlādes vietas pie “Promenādes” viesnīcas, bet vienam atliek novietot vienkārši kopējā stāvvietā. Pasākums beidzas divos, tad viņš beidzot tiek pie lādētāja un stāv vēl divas stundas.
Nu tā ir vēsture, jo autoražotāji beidzamo desmit gadu laikā gājuši uz priekšu un ar elektromašīnu var mierīgi aizbraukt uz Rīgu un atpakaļ, ja pa nakti esi uzlādējis.
Elektroauto gada konkursā pieteiktie 29 automobiļi ir ļoti daudz, uzskata U. Hmieļevskis. Tie visi ir nopērkami Latvijā.
Baterijas ir lielas, autonomija (cik kilometru var nobraukt bez uzlādes) ir liela. Pat mazākajam pilsētas auto “Citroen e-c3” tie ir 310 kilometri, tikpat ir ķīniešu ražojumam “GWM ORA 03”, bet citām markām un modeļiem tie ir 500, 600 un atsevišķiem pat pie 700 km ar lielāka izmēra bateriju.
“Attāluma ierobežojums Latvijas izmērā noteikti vairs nav problēma,” viņš uzsver. Ja nu jābrauc no Liepājas uz Zilupi, šā vai tā ceļā kaut kur apstāsies.
Mašīnas zaudē individuālo raksturu
Uz priekšu gājusi arī uzlādes infrastruktūra. Tagad, zinot, kurp un kā brauksi, var izvēlēties ātrās uzlādes.
“Tomēr man šķiet, ka cilvēkiem, kuri izvēlas elektroauto, ļoti patīk izaicinājumi un dzīvē to ir par maz. Plānot maršrutu, lai varētu uzlādēties, prasa pavisam citu pieeju,” pauž Uldis.
Viņš salīdzina elektroauto iegādi ar izvēli kļūt par suņa saimnieku. “Suns jāved no rīta ārā. Kaķis gulēs uz dīvāna un neko tev neprasīs. Suns prasa zināmu disciplīnu un režīmu.
Dīzeļa un benzīna auto var salīdzināt ar kaķi, bet elektroauto ir suns.
Ja saimnieks to apzinās, viss pārējais ir ļoti okei. Mani fascinē dzinēja jauda no paša sākuma, elektromašīnu griezes moments. Tas, kā uzrauj ātrumu, ir vienkārši fantastiski,” vērtē Uldis.
Līdz ar to līdz 50 km/h ātrumam īsti neesot atšķirības, ar kuru no elektroauto brauc.
“Mašīnas kaut kādā mērā zaudē savu raksturu. Benzīna un dīzeļa auto katrs uzvedas citādi, ir sava skaņa, griezes moments citāds, ātrumi citādi slēdzas. Elektroauto braukšanas dinamika pēc sajūtām visiem ir vienāda.
Vienīgais, kas atšķiras, – salona un ārējais izskats. Ja nebūtu logo un cilvēku iesēdinātu iekšā ar aizvērtām acīm, neviens nepateiktu, ar ko brauc.
Ražotāji mēģina auto raksturu kaut kā ielikt atpakaļ, speciāli piedomājot,”
viņš stāsta.
Auto izvērtēšanas pasākumos vienmēr esot grūti izdarīt izvēli, taču iekšdedzes dzinēju disciplīnās daudz vieglāk atmest pulka tādu, kuri nav cienīgi ieņemt godalgotas vietas.
Ar elektroauto bijis tā, ka nav tādu, kuri ļoti kristu ārā vai būtu ļoti pārāki par citiem. Tāpēc konkursā bija dažādas nominācijas.
“Iekāpjot cenu kategorijas virs 50 tūkstošiem uzvarētājā “BMW”, liekas, ka esi Lasvegasā.
Tas ir ļoti jaudīgs, bet piedevām dizaineri piedomājuši, kādas lampiņas ielikt, kā ņirb un mainās paneļa krāsas, ko var pieskaņot tās dienas noskaņojumam.
Protams, dārgais gals ir “BMW”, “Mercedes” un “Audi”, bet arī iekšdedzes dzinēju kategorijā šīs markas dominē, un ir tikai jautājums, kurš tev labāk patīk,” spriež Uldis.
Interesantāka ir cenu kategorija zem 50 tūkstošiem – tautas klase. “Volkswagen”, kas Liepājā ir viens no populārākajiem, ir tikai trešajā vietā.
Papildu nominācijas atklāj, ka “Volkswgen ID.4” kā “Uzņēmēja izvēle” ir solīds, tomēr nav dārgs un ir labā kompromisā starp kvalitāti un prestižu.
“”Ģimenes izvēle” “Škoda Enyaq” man patīk visvairāk, jo tas ir salīdzinoši demokrātisks, labs un ietilpīgs un cenu kategorijā nav kosmosā,” atzīst U. Hmieļevskis.
“Dizaina balvu” nopelnījušais “Audi Q6 e-tron quattro” izdevies ļoti skaists, jaunais dizains vispirms ticis elektroautomobilim.
Sabiedrības simpātija “Hyundai Ioniq 5 N” visvairāk atšķiras no citiem ar futūristisku dizainu.
Jāpievērš uzmanība tam, ka Eiropas tirgū ienāk Ķīnas elektroauto par ļoti zemām cenām. “GWM” maksā 26 tūkstošus eiro, nākamais lētākais ir “Peugeot” par 32 tūkstošiem, bet “VW” maksā jau 40 tūkstošus.
“No kvalitātes viedokļa ķīniešu auto ne tuvu nav pārējiem ražotājiem, kas kaut kādā veidā arī cenā atspoguļojas.
No otras puses – par 26 tūkstošiem var dabūt elektriski automobili, kurš uz priekšu iet. Ja negribu kaut ko “uh!”, tad normāls auto,” saka eksperts.
“Ķīniešiem pieder bateriju ražošanas resurss un ražošanas jaudas, visdārgākā sadaļa ir viņu izveidota. Ja gribi kaut ko no tā izmantot, esi nekonkurētspējīgs, jo jācīnās ar kādu, kam tas viss ir,” Uldis norāda, ka Eiropas autoražotāji ir liela izaicinājuma priekšā.
Visi, kas bija paziņojuši termiņus, pēc kuriem ražos tikai elektroauto, pagājušajā gadā cits pēc cita no šiem plāniem atteicās, jo saprata, ka pieprasījums pēc tiem nav tik liels.
Tā ir ne tikai lielo cenu, bet arī drošības apsvērumu dēļ. Ja pēkšņi nav elektrības, ar pilnu bāku un vēl degvielas kannu bagāžniekā var kaut kur aizbraukt.
Uzziņai
“Latvijas e-auto” Gada balvas ieguvēji
Cenu kategorijā virs 50 000 eiro:
1. vieta – “BMW i5 M60 xDrive”;
2. vieta – “Mercedes-Benz EQS SUV”;
3. vieta – “Audi Q6 e-tron quattro”.
Cenu kategorijā zem 50 000 eiro:
1. vieta – “Volvo EX30”;
2. vieta – “Peugeot e-3008”;
3. vieta – “Volkswagen ID.4”.
Papildnomināciju laureāti:
“Radīts pilsētai” – “Volvo EX30”;
“Biznesa klase” – “BMW i5 M60 xDrive”;
“Uzņēmēja izvēle” – “Volkswagen ID.4”;
“Ģimenes izvēle” – “Škoda Enyaq”;
“Dizaina balva” – “Audi Q6 e-tron quattro”,
“Lielceļa karalis” – “BMW i5 M60 xDrive”;
Sabiedrības simpātiju balva – “Hyundai Ioniq 5 N”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
