Siltā ziema maina spēles noteikumus – mazāk sniega, vairāk bedru
Sniegs jāšķūrē reti, taču jāgreiderē bedrainie grants ceļi, – tā siltā ziema iespaidojusi ielu un ceļu uzturēšanu. Uz valsts ceļiem nekādas ekonomijas nav, bet par ietaupījumiem Liepājas ielās varēs spriest pēc ziemas sezonas beigām.
liepajniekiem.lv
SIA “Vizii Urban” Liepājā ielu uzturēšanu ziemā saskaņā ar līgumu veic divas sezonas, un šī ir otrā.
Līgumcena ir 740 559 eiro par sezonu, bet par divām – 1 481 118 eiro (ar PVN).
Iepriekšējā ziemas sezonā ielu uzturēšanai faktiski iztērēti 509 474 eiro, tas ir, par 231 085 eiro mazāk, nekā bija rezervēts, stāsta Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
“Ietaupītā nauda tika izmantota ielu un pašvaldības teritoriju uzturēšanas papildu darbiem, kā arī pilsētas infrastruktūras bojājumu vai avārijas seku novēršanai,”
viņš norāda.
Šosezon līdz 25. janvārim ir izlietoti 261 283,84 eiro.
Visvairāk darba bijis tieši šomēnes, kad veikti 22 darba uzdevumi – ielu kaisīšana un sniega stumšana.
“Šobrīd nav iespējams prognozēt Ziemas dienesta naudas ietaupījumu – vēl jāstrādā divi mēneši, un laikapstākļi var būt ļoti mainīgi.
Par naudas pārpalikumu varēsim runāt aprīlī,” pauž A. Štāls.
Tieši ziemās nepastāvīgos laika apstākļos grants seguma ielās vairāk veidojas bedres. Pagājušajā nedēļā, izmantojot sausāku laiku, sākās seguma planēšana.
Šiem ielu uzturēšanas darbiem ir atsevišķs finansējums, iepirkums un līgums, tāpēc līdzekļu pārvirzīšana no Ziemas dienesta budžeta nenotiek.
Uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” (LVC) siltā ziema nenozīmē mazāk darba.
Mainīgajos laikapstākļos ceļi var apledot, tāpēc asfalts regulāri jākaisa ar pretslīdes līdzekļiem, savukārt uz grants seguma jāveic vasaras sezonai raksturīgie darbi.
“Ekonomija neveidojas,”
uzsver LVC pārstāve Anna Kononova.
Latvijas rietumu pusē ceļi ir atkusuši un daudzviet paguva apžūt, tāpēc janvārī Kurzemē greiderēšana veikta 1300 kilometru garumā, Liepājas apkārtnē noplanēti 468 kilometri.
Slapjie grants ceļu posmi zaudē nestspēju, uz tiem iestājas šķīdonis.
Lai ceļus neatgriezeniski nesabojātu, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu līdz 10 tonnām.
Patlaban šī problēma vairāk skar Vidzemes un Latgales ceļus, tāpēc
Kurzemē ir samērā maz posmu ar masas ierobežojumu – pieci.
Pastāvīgos laika apstākļos ceļu ikdienas uzturēšanas izmaksas ievērojami atšķiras no darbu veikšanas mainīgos un ārkārtējos apstākļos.
2023./24. gada ziemas sezona ilga 180 dienas, šajā periodā valsts ceļu ikdienas uzturēšana prasīja 22,8 miljonus eiro.
134 dienas valdīja pastāvīgi laika apstākļi, un ceļinieki tajās izlietoja 7,35 miljonus eiro, bet vien 46 dienas ar mainīgiem vai ārkārtējiem apstākļiem prasīja dubultu summu – 15,51 miljonu eiro.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.