liepajniekiem.lv
“Mēs daudz strādājām, daudz meklējām, likām kopā, domājām, kā būtu labāk,” piedzīvoto ieskicē Inna, atzīstot, ka patīk sastrādāties ar kolēģiem, citiem muzejiem un arhīviem.
“Ceru, ka ekspozīcija mudinās vairāk iedziļināties savas pilsētas vēsturē.”
Nebūtu nākamo paaudžu
Ienākot pirmo reizi jau pabeigtajā ekspozīcijā, I. Gīli pārņēmušas spēcīgas emocijas. “Jau to veidojot, iepazīstoties ar materiāliem, bija ļoti grūti,” viņa atzīst.
“Domāju par to, kādas šausmas ar šiem cilvēkiem ir notikušas.
Manā uztverē ekspozīcija ir kā piemiņas akmens tiem, kuri ir miruši, mocīti, spīdzināti, pazemoti pilnīgi par neko.”
Jaunā Liepājas okupācijas muzeja ekspozīcija “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā” sadalīta trīs daļās. Pirmā atspoguļo, kāda bija ebreju dzīve pirms Otrā pasaules kara.
“Ļoti krāsaina,” raksturo I. Gīle. Cilvēki fotogrāfijās svin kāzas, mācās skolās, sporto, muzicē utt.
Ekspozīcijas turpinājums, kas reizē ir galvenā daļa, ir sirdi plosošs – par to, kā notika ebreju masveida iznīcināšana.
“Diemžēl Liepāja ar to ir bēdīgi slavena visā pasaulē,”
Inna stāsta par vēstures liecību – vācu karaflotes jūrnieka Reinharda Vīnera uzņemto video par ebreju slepkavībām 1941. gada jūlijā pie zvejas ostas bākas.
“To skatīties apmeklētājiem būs smagi, bet, lai izprastu šos notikumus, tas ir jāredz,” uzskata I. Gīle, cerot, ka raisīsies apjausma par to, ko mēs nekad nevēlētos piedzīvot vēlreiz.
Savukārt noslēdzošā, trešā daļa vēsta par cerību – cilvēkiem ar labām sirdīm. Tiem, kas palīdzēja ebrejiem slēpties, riskējot ar dzīvību.
“Man patika, ko atklāšanā teica Ivanovas kundze (Ilana Ivanova – aut. Piez.): Roberts Seduls un viņa sieva Johanna izglāba ne tikai tos, kas atradās slēpnī, bet būtībā arī tos, kas dzimuši vēlāk. Ja nebūtu izglābto, nebūtu nākamās paaudzes.”
Pārsteidzošā vēsture
Darbs pie jaunās ekspozīcijas satura ildzis vairākus gadus. Dažkārt meklējumi nesekmējušies. Tāpēc tie materiāli, kas tomēr ir nonākuši ekspozīcijā, ir ļoti vērtīgi.
“Mēs arī gribējām parādīt, ka bija ne tikai ebreju nošaušanas, bet arī romu un garīgi slimu cilvēku iznīcināšana.
Arhīvā esam atraduši vairākus unikālus dokumentus. Piemēram, “Liepājas 1. policijas iecirkņa teritorijā dzīvojošo čigānu saraksts”, kurus bija lemts nogalināt.
Arī Liepājas pilsētas slimnīcas Psihiatriskās un nervu nodaļas pacientu saraksts ar garīgi slimu cilvēku uzskaiti.
Tajā redzams pacienta vārds, uzvārds, ar ko viņš slimo. Prognoze, vai ir iespēja izveseļoties, arī noteica, vai cilvēks tiks iznīcināts vai ne.”
Kādam varētu būt pārsteigums, ieraugot, ka savulaik Liepājas centrā atradies ebreju geto. Ekspozīcijā ir aplūkojama bijušā geto ieslodzītā Solomona Feigersona geto shēma.
To saliekot kopā ar Liepājas krājumā esošo unikālo fotogrāfiju, kā arī arhīvā atrasto dokumentu ar geto uzraudzīšanas noteikumiem, iezīmējas aina par to, kā bijis.
Ekspozīcijā principā nav priekšmetu, bet ir dokumenti, fotogrāfijas, plāni, līdz ar to māksliniekiem bijis jādomā, kā to interesanti atspoguļot, lai vairāk iedarbotos uz cilvēku maņām.
“Manuprāt, viņiem ir izdevies ļoti labi un iespaidīgi,”
I. Gīle uzteic dizaina biroja “H2E” veikumu.
Inna ir pārliecinājusies – Liepājas sabiedrību vēsture ļoti interesē, kas dod sajūtu, ka viņas darītais darbs ir vērtīgs.
“Kad sāku strādāt muzejā, man bija pārsteigums, ka uz lekcijām, konferencēm nāk vienkārši interesenti, jo temats licies saistošs. Parasti, kur es biju piedalījusies līdz tam, vairāk publikā redzēju jomas speciālistus.”
Ar lielu atbildību
Nākamgad apritēs 10 gadi, kopš Inna Gīle strādā Liepājas muzejā. Un formāts nav mainījies – viņa joprojām dzīvo Rīgā, bet uz Liepāju atbrauc itin bieži.
“Jā, es strādāju attālināti. Ja grib nodarboties ar pētniecību, man tik un tā nāktos braukāt uz Rīgu, jo vajag arhīvus, dažādus muzejus,” stāsta Inna.
Viņa ir iemanījusies strādāt krātuvēs, kas ir pilnas ar vēstures liecībām. Līdz ar to bieži kolēģi viņai uzdod sameklēt nepieciešamo.
“Latvijas vēsturē vēl ir tik daudz ko pētīt! Es pat teiktu, ka mums trūkst pētnieku, kas to visu varētu darīt,”
pārliecināta Inna, kas dedzīgi nodevusies vēstures izzināšanai.
Vēstures mācību priekšmets viņai iepaticies pamatskolā. “Man bija ļoti interesanti un zinoši pedagogi – Andris Lindbergs, Sandra Feldmane. Viņi prata aizraut, apskatīto tēmu ietvaros izcēla tieši saistību ar vietu, kurā dzīvojām. Līdz ar to man vēsture uzreiz šķita tuvāka.”
I. Gīle jau vairākas sezonas filmējas raidījumā “Tas notika šeit”, kopā ar viņu arī Edgars Plētiens.
Viņš stāsta, ka Innu pazīst jau kopš studiju laikiem. Atceras kā centīgu studenti, kas visu grib paveikt laikā un pēc iespējas labāk.
“Innu atkal satiku, uzsākoties raidījumam “Tas notika šeit”. Inna arī raidījuma laikā visu mēģināja paveikt pēc iespējas skrupulozāk un precīzāk, cik tas ir iespējams dinamiskā un īsā laikā.
Atbildība ir vārds, kas Innu raksturo vislabāk. Reizē viņa ir ļoti atvērta un draudzīga.”
E. Plētiens uzskata, ka Inna ir ļoti laba vēsturniece ar visām šim darbam nepieciešamajām kvalitātēm. Ja kādam jautājumam pieķeras, tad ir skaidrs, ka to paveiks pēc iespējas labākā veidā.
Tam pievienojas arī Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa: “Viņa ir tāda, kādam vēsturniekam ir jābūt! Ļoti precīza, atbildīga, visu pārbaudīs, vai ir, kā nākas. Aizrautīgs cilvēks, nav iedomīga vai augstprātīga, bet gan laipna, atsaucīga.
Mums ir labas attiecības, lai gan Inna ir daudz jaunāka par mani. Man viņa vienkārši patīk!”
Vizītkarte
Inna Gīle
- Dzimusi 1989. gada 23. jūnijā.
- Liepājas muzeja vadošā pētniece.
- Pabeigusi Laucienes pamatskolu un Talsu 2. vidusskolu.
- Studējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.
- 2012. gadā iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē, 2014. – humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē, kopš 2017. gada – vēstures doktora grāda pretendente (atlikusi disertācijas aizstāvēšana).
- Mīļākais vēstures temats – militārā medicīna Latvijā no 20. gs. sākuma līdz Otrajam pasaules karam.
- Liepājas muzeja ekspozīcijas “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā” satura autore.
- Patīk adīt, ceļot un makšķerēt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
