liepajniekiem.lv
Apsaimniekošanas uzņēmums “Grobiņas namserviss” uzstādīja mājā propāna gāzes apkures katlu, un jauno apkures sezonu varēja uzsākt bez problēmām, taču nama iedzīvotāji nu ir nemierā, ka viņiem jāmaksā par katla uzstādīšanu.
Cilvēki sūdzas, ka līgumu par samaksu esot parakstījuši neiedziļinoties, kad steigā sapulcināti mājas pagalmā.
“Mēs, pensionāres, uzķērāmies“
Dzīvojamo māju “Iļģi 3” līdz šim apkurināja līdzās esošā Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāle “Iļģi”, ar ko namam bija kopīga apkures sistēma.
Pagājušās apkures sezonas beigās “Iļģu” vadība informēja pašvaldību, ka pārtrauks apkurināt šo māju.
Apsaimniekotājs “Grobiņas namserviss” tad ierīkoja mājai autonomu gāzes apkuri, uzstādot atbilstošu katlu, par ko jāmaksā iedzīvotājiem.
Vieni samaksāja uzreiz, bet tiem, kuri nevarēja, dots laiks līdz šī gada septembrim.
Izmaksas sadalītas pa dzīvokļiem, atbilstoši katra platībai. Piemēram, par 48 kvadrātmetru dzīvokli jāmaksā 1273,63 eiro.
“Apkuri vajag, tāpēc jau mēs, pensionāres, uzķērāmies,”
mums sūdzējās Liene Ģedule, kura nav apmierināta ar to, kā atrisināta apkures problēma.
“Pirmo mēnesi domāju – nemaksāšu par katlu, bet tikai par apkuri, taču parāds vilkās un nebija patīkami. Cik naudas bija, to samaksāju, atdevu zārka naudu.”
Viņas kaimiņiene Mirdza Bogdanoviča sacīja, ka vēl necik nav maksājusi par katlu. Ja katru mēnesi atdos vairāk par simt eiro, no pensijas maz kas palikšot pāri.
Vēl kāda mājas iemītniece, Imatra Ozolniece, pastāstīja, ka samaksāja uzreiz visu summu: “Man dzīvoklis privatizēts, bet nekas jau nemainās – privātais vai pašvaldības, maksa aprēķināta visiem.”
Sievietes norāda, ka mājā ne visi iedzīvotāji ir dzīvokļu īpašnieki, turklāt 18 dzīvokļu mājā septiņi vispār stāvot tukši.
Aivaram Burbeckim savukārt nepatīk, ka maksu par katlu aprēķināja pēc kvadrātmetriem. “Kā vienistabas dzīvoklim tas katls vajadzīgs, tā arī trīsistabu.
Vai tad nevajadzēja kopīgo summu sadalīt uz dzīvokļu skaitu? Tas būtu loģiskāk, un visi arī bija ar mieru tā maksāt,”
viņš saka.
Un piekrīt citiem kaimiņiem, ka līguma parakstīšana tiešām notikusi steigā, jo divām “Grobiņas namservisa” pārstāvēm neesot bijis laika gaidīt.
Galvenais ir rezultāts
“Grobiņas namserviss” portālam rakstiski skaidro, ka par apkures katla uzstādīšanu izlēma mājas dzīvokļu īpašnieku kopība.
Viņi pagājušajā gadā tikās divās kopsapulcēs – maijā un augustā – un pieņēma lēmumus par darbiem un to finansēšanas kārtību.
“Daļa apkures katla izmaksu segtas no ēkas apsaimniekošanas līdzekļu uzkrājuma, savukārt iztrūkstošo līdzekļu apmēru sedza visi dzīvokļu īpašnieki proporcionāli sava īpašuma platībai, tātad arī neapdzīvoto dzīvokļu īpašnieki,” rakstīts atbildēs uz portāla jautājumiem.
Uz pārmetumu, ka cilvēkus sapulcināja pagalmā, sabiedrība atbild, ka daudzdzīvokļu mājās nav telpas, kur rīkot kopsapulces, tāpēc parasti tās organizē māju pagalmos vai sliktos laikapstākļos – kāpņu telpās.
“Daudzdzīvokļu mājās grūti pieņemt lēmumu tādā ziņā, ka vienmēr ir kāds, kurš vairāk ieinteresēts, un kāds, kurš nepiekrīt.
Galvenais jau ir rezultāts – ka jautājumu atrisināja un šī ziema nav bez apkures,”
Dienvidkurzemes novada izpilddirektors Uldis Vārna uzskata.
Viņš uzsver, ka par “Ilģu 3” tukšo pašvaldībai piederošo dzīvokļu daļu par apkures katlu samaksājis novads.
“Mēs tos negribētu izīrēt jebkuram, lai pēc tam privatizē, bet ir doma izīrēt sociāli maznodrošinātiem cilvēkiem,” U. Vārna atklāj pašvaldības nodomu par turpmāko dzīvokļu likteni.
Paši arī var ko darīt
Kad tiekamies ar “Iļģu 3” iedzīvotājiem, viņi nav mierā arī ar citiem mājas apsaimniekošanas jautājumiem. Jumts esot caurs, kāpņu telpā sienās plaisas, bet pagalmā pēc lietus ūdens sakrājas tik daudz, ka bez gumijas zābakiem nevarot iziet.
“Ar esošo dzīvokļu īpašnieku iemaksu apmēru mājas pārvaldīšanas līdzekļu uzkrājumā pietiek tikai ikdienas uzturēšanas darbiem un sīkiem remontiem.
Un ne visi dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ņemt aizņēmumu kredītiestādē,”
turpina uzņēmuma pārstāvis, kas nav gatavs citādi skaidrot savu pozīciju, kā vien sarakstoties.
Satiktās pensionāres teica, ka viņu spēkos ir vien apkopt puķu dobes: “Mājai neko nevaram. Tāpēc jau mēs maksājam par apsaimniekošanu.”
Taču A. Burbeckis bija kritisks: “Pagrabs jau nu gan pašiem jātīra, ne apsaimniekotājam. Otrā galā, kur es dzīvoju, ir pastkastītes veselas, kāpnes tīras, ārdurvis normālā izskatā un pagrabs kārtībā, tāpēc ka kopjam un saudzējam,” viņš saka.
Viņam savulaik bijušas idejas, kā iedzīvotāji varētu sakārtot pagalmu, arī nevienam projektam neesot pieteikušies.
“Joprojām daudzi dzīvokļu īpašnieki gaida, ka pārvaldnieks nāks un izpildīs visas viņu vēlmes un vajadzības,
bet ir jāsaprot, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam jārūpējas ne tikai par sava dzīvokļa, bet arī par kopīpašuma stāvokli,” raksta apsaimniekotājs.
Par iedzīvotāju sūdzībām sola sazināties ar mājas kontaktpersonu un sagatavot priekšlikumus situācijas risināšanai, taču par realizāciju un finansēšanu būs jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
