“Iedomājieties, mēs varējām piedzimt mazliet pēc Liepājas trīssimtās dzimšanas dienas, nomirt mazliet pirms četrsimtās un tā arī nepiedzīvot ne vienu, ne otru, bet mēs esam šādas skaistas, apaļas gadskārtas liecinieki.”

Piedzīvot pilsētas jubilejas mēneša pirmo pasākumu vēlējās tik daudz cilvēku, ka koncerta apmeklētāji stāvēja garā rindā, kas vijās no Lielās ielas pa Baznīcas ielu, un raisīja rīkotāju satraukumu par tiešraides sākumu Latvijas Radio 3.

Līdzīgi kā Dziesmu svētki sākas ar garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā, arī mēs savas pilsētas svētkus iesākam ar garīgās mūzikas koncertu šajā Liepājas pērlē, uzrunā uzsvēra bīskaps Hanss Martins Jensons.

“Tas, ka šāda baznīca varēja tikt uzbūvēta pirms 267 gadiem, norāda uz Liepājas pilsētas attīstību un spējām.

Tas, ka šajā dievnamā iebūvēja pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, atspoguļo muzikālo līmeni, pie kāda pilsētnieki gribēja atrasties.

Šeit veidotās nošu kolekcijas liecina par aktīvu muzikālo dzīvi un saskarsmi ar Eiropas mūzikas mantojumu,” viņš teica.

Mūziķi un dziedātāji atradās gan altāra priekšā, gan katedrāles sānos un balkonā, tā radot telpisku skaņu un piepildot gan dievnama velves, gan klausītāju sirdis.

Mūzika no katedrāles leģendārā nošu skapja mijās ar korāļiem un trim speciāli Liepājas 400 gadu jubilejai par godu pasūtītiem pirmatskaņojumi.

Jānis Lūsēns komponējis “Barokālu uvertīru” pikolo flautai un ērģelēm, Ēriks Ešenvalds – kantāti “Liepājai” ar Janas Egles dzeju, bet Andris Kontauts sacerējis darbu solistiem, korim, ērģelēm un kameransamblim “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, ko iedvesmojuši Olafa Gūtmaņa dzejas tēli.

Koncertā piedalījās Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) zēnu un meiteņu kori, solisti Laura Bulava, Ieva Sidare un Mārtiņš Zvīgulis, flautists Reinis Lapa, ērģelnieces Līga Dejus, Līga Auguste-Meijere un Ilze Tomsone, Tautas mākslas un kultūras centra un RTU Liepāja amatiermākslas kolektīvi.

Koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Ilze Valce, diriģents Andris Veismanis.

Ilze Valce bija pateicīga visiem dalībniekiem un koncerta rīkotājiem, arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālei par iespēju šeit muzicēt.

“Neskatoties uz to, ka tieši šajā nedēļā apmēram puse no dziedātājiem ir nokrituši ar gripu, mēs spējām saņemties un nodziedāt koncertu,” viņa atzina.

“Mēs šodien tikai nedaudz pieskārāmies katedrāles nošu skapim, tas bija tikai vienas lappuses stūrītis,” teica diriģente.

“Šie skaņdarbi ir bezgalīgi skaisti, tur ir ārijas, rečitatīvi, kori, kuri mijas.

Bija jāizdara ļoti grūta izvēle, vai atskaņot tikai vienu skaņdarbu pilnā apjomā, vai kaut vai vārda pēc nosaukt autorus. Liela daļa autoru palika ārpus koncerta.

Nošu krājumus digitalizēs, un šeit būs daudz darba gan Latvijas, gan ārzemju profesionālajiem kolektīviem, jo katrs šis skaņdarbs ir pelnījis uzmanību.”

I. Valce augstu novērtēja pirmatskaņojumus: “Ir izaudzis mūsu pašu Liepājas puika Andris Kontauts, kurš sācis pirmos soļus tepat mūzikas skolā. Sarakstījis grandiozu opusu ar milzu izdomu.

Pasaulē pazīstamais simfoniskās un kora mūzikas komponists Ēriks Ešenvalds radīja lūgsnas noskaņu, siltuma sajūtu, mīlestību pret Liepāju.

Milzīgs paldies Jānim Lūsēnam, kurš nevarēja būt klāt, jo viņam ir pirmizrāde mūziklam “Īkstīte”. Viņš uzrakstīja tik rotaļīgu, vieglu un saulainu veltījumu Liepājai.

Šīs trīs partitūras mēs dāvinām katedrāles nošu skapim, Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai kā šī notikuma piemiņu uz nākamajiem gadsimtiem.”

Ē. Ešenvaldam ļoti žēl, ka kantātes vārdu autore Jana Egle netika uz koncertu.

“Dzejniece Jana, liepājniece, viņa savā dzejā ietērpj Liepāju tieši tajās krāsās, ko es esmu piedzīvojis, un ticu, ka arī ļoti daudzi liepājnieki ir piedzīvojuši miglu, kas nāk no jūras, un sauli, kas lec no ezera.

Pa bruģi vairs neklab zirgu pakavi un rati, bet mēs zinām, ka pirms gadsimtiem tā bija.

Ja bruģis spētu runāt, kādus stāstus mēs uzzinātu!”

teica komponists.

Viņaprāt, J. Egle ietērpusi šo kantāti tik brīnišķīgā dzejā, ka bija tikai jākomponē un jākomponē, mūzika ļoti ātri raisījās.

“Biju pārsteigts – no kamermūzikas skaistumiem līdz fanfarveidīgajām skaņām, smeldze dziedātāju balsī, orķestris, ērģeles, solisti un kori. Šinī baznīcā tas bija ļoti skaisti,” pauda Ē. Ešenvalds.

“Nebiju Liepājā dzirdējis šādu telpisko koncertu, šajās velvēs to piedzīvot bija ļoti īpaši un četrsimtgades kontekstā apzināties šo dzimšanas dienu, kurā esam ielūgti, esam dalībnieki.

Mums jāapzinās savas dāvanas, savas vērtības, ko varam dot Liepājai, Kurzemei, Latvijas, Eiropai un pasaulei.”

LMMDV meiteņu kora dalībniecei Kitijai Zaukai bija liels prieks par dalību koncertā. “Repertuārs bija ļoti skaists. Vismīļākais man ir Ērika Ešenvalda “Dieva eņģelis”,” viņa atklāja.

Sagatavoties tik apjomīgam koncertam neesot bijis viegli, jo paralēli jāgatavojas arī dziesmu svētkiem. “Bet viss kārtībā!” teica koriste.

“Skaisti,” aizkustināta teica klausītāja Rita. “Noslēgums bija grandiozs.” Viņa gaidot turpmākos jubilejas svinību pasākumus, noteikti dosies gaismas pastaigā “Izgaismotā Liepāja”.