“Prezidents Tramps ir skaidri paudis, ka atbalsta NATO. Mēs paliksim NATO,” paziņoja Rubio, kuram šī būs pirmās tikšanās ar NATO ārlietu ministriem. Sanāksmē piedalīsies arī jaunais ASV sūtnis NATO Metjū Vitakers.

“Savienotās Valstis ir tikpat aktīvas NATO dalībnieces kā jebkad agrāk,” žurnālistiem pirms sanāksmes uzsvēra Rubio.

“Un šī histērija un pārspīlējumi, ko es redzu pasaules medijos un dažos ASV vietējos medijos par NATO, ir nepamatoti,” viņš piebilda.

Rubio paziņoja, ka ASV vēlas spēcīgāku un redzamāku NATO, un tas iespējams tikai palielinot sabiedroto spējas.

Vitakers pauda pārliecību, ka Trampa vadībā NATO kļūs spēcīgāka un efektīvāka nekā jebkad agrāk, piebilstot, ka, viņaprāt, stipra NATO var turpināt kalpot par miera un labklājības pamatu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka “NATO dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai katrs sabiedrotais dod savu taisnīgu ieguldījumu”.

Jautāts par iespējamo ASV militārās klātbūtnes samazināšanu Eiropā, par ko bažījas Eiropas valstis, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite atbildēja, ka šādu plānu nav.

Trampa administrācija nav informējusi savus NATO sabiedrotos ne par kādiem saviem plāniem, taču vairākas Eiropas valstis ir pārliecinātas, ka ASV karaspēks un ekipējums tiks izvests, un tās vēlas no Rites uzzināt, cik daudz un kad, lai varētu laikus novērst jebkādas nepilnības drošībā.

Eiropā ir izvietoti aptuveni 100 000 ASV karavīru, kā arī Jūras spēku 6.flote un kodolgalviņas. ASV kaujas spēki nodrošina, ka NATO spējas atturēt Krieviju no uzbrukuma ir ticamas.

“ASV sagaida, ka Eiropas sabiedrotie uzņemsies lielāku atbildību par savu drošību,” norādīja Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps, kas nozīmē, ka “Eiropas NATO valstīm ātri jāstiprina NATO Eiropas pīlārs un jāpalielina izdevumi aizsardzībai”.