Mūziķi klausītājiem atklāja Venēcijas muzikālo mantojumu, kur satiekas Antonio Vivaldi un Džuzepes Tartīni kompozīcijas, Kipras un albāņu tautas mūzikas nospiedumi, kā arī Sollimas oriģinālmūzika, vēsta koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Šī koncertprogramma tika veltīta Vēnēcijai – pilsētai-mozaīkai, kur savulaik līdzās dzīvoja dažādas kopienas no visas Vidusjūras, no ziemeļu zemēm līdz pat Levantei.

Šis raibums mūsdienās ir zudis, un uz pagātni norāda vairs tikai toponīmi: Grieķu bulvāris, Slāvu krastmala, Albāņu skvērs, Turku prečunams, Horvātu ieliņa, Mauru iela, Vācu laukums, Armēņu pasāža.

Taču tā ir bijusi auglīga augsne mākslas uzplaukumam.

Sollima tic, ka jebkurš skaņdarbs, kas nāk no pagātnes, atdzimst atskaņojuma un klausīšanās brīdī. Tieši tādēļ viņš izvēlējās notraukt putekļus Venēcijas muzikālajam mantojumam un atjaunot to, kas zudis.

Šajā koncertā izskanēja Džuzepes Tartīni gondoljieru dziesma, Sollimas orģināldarbi un aranžijas Kipras tautasdeju un arbarešu tautas melodijām, taču programmas centrālais vadmotīvs bija Antonio Vivaldi mūzika.

“Katra no Vivaldi idejām ir tik spēcīga, ka no tās var atvasināt nākamo skaņdarbu. Viņa mūzika sniedz iedvesmu, liek domāt dziļi, liek būt vienkāršam melodijā, atskaņot ar lielu iedvesmu, jo te visu iespējams radīt reālajā laikā; ir liela brīvība,” pirms koncerta intervijā “Latvijas Radio 3” par Vivaldi mūziku stāstīja Džovanni Sollima.

Klausītājiem bija iespēja pieredzēt Vivaldi opusu – “Concerto perduto” (“Pazaudētais koncerts”) čellam, stīgām un “basso continuo RV 787” un čellkoncerta “Per Teresa” (“Terēzei”) RV 788 – fragmentu iedzīvināšanu.

No abiem šiem darbiem palikusi viena alta partija un Sollima to papildinājis, radot unikālus skaņdarbus vijolei, čellam un orķestrim, kur barokālā pagātne satiekas ar mūsdienu mūziku.

Mūziķu sastāvu papildināja viens no izcilākajiem itāļu vijolniekiem Federiko Guljelmo, kurš izpaudās arī solista apmluā rečitatīvā no koncerta “Grosso Mogul”.

Visu koncerta laiku klausītāji ar sajūsmu baudīja mūziķu aizrautīgo spēles manieri, vakara noslēgumā veltot vētrainas stāvovācijas.

Itāļu čellists un komponists Džovanni Sollima ir klasiskās mūzikas mākslinieks ar rokzvaigznes statusu – viņu mēdz saukt par klasiskās mūzikas Džimiju Hendriksu, savukārt itāļu orķestris “Il Pomo d’Oro” iemantojis pasaules līmeņa atzinību ar interpretācijām, kam piemīt neikdienišķs artistiskums, reljefa artikulācija un zeltains dienvidzemju mirdzums.