liepajniekiem.lv
Darbs ir sirdslieta
“Pirmā manis būvētā kafejnīcas ēka,” saka Igors, bet Gita ar patiku izrāda, cik daudz vīrs ir pielicis roku kafejnīcas veidošanā.
Koka darbi viņam padodas, turklāt rezultāts ir augstvērtīgs, dizains – gaumīgs, unikāls. Meistars gan atzīst, ka reizēm nopirkt gatavu ir lētāk nekā izgatavot pašam.
Kvalitāte viņiem svarīga it visā, un pirmām kārtām – lai ēdiens būtu garšīgs. “Mēs neizejam uz to, lai pagatavotu ātri,” saka Gita.
“Viena atbilde izsaka visu – kad klientu pabrīdina, ka būs jāgaida pusstundu vai ilgāk, viņš atbild: “Mēs gaidīsim.”
Man patīk, ka ir skaisti, tāpēc arī klājam banketa galdus, ēdienu liekam glītos traukos. Darbs ir mūsu sirdslieta.”
Atbildi uz jautājumu, cikkārt kafejnīca augusi, daļēji sniedz divi foto bilžu rāmīšos. Vienā ir treileris, kam blakus zaļa pļava, otrā – kafejnīcas ēka ar dažiem galdiem ārpusē un spuldžu virtenēm.
Un kafejnīcas ģimene kļuvusi lielāka – tā Igors un Gita dēvē uzņēmuma saimi. “Mums ir komanda,” viņš saka.
Pašā sākumā strādāja tikai īpašnieki, Igors vēl papildus – algotu darbu un vakaros gāja līdzēt kafejnīcā, darīja visu, kas vajadzīgs. Gita – pa virtuvi, viņai šeit bija vienīgais darbs.
Bija tik liela slodze, ka viņas veselība cieta, un tad darbā iesaistījās meita.
“Sapratām, ka cilvēkiem garšo mūsu ēdieni. Kolektīvs auga, un šobrīd esam desmit cilvēku. Vasarā vairāk, tad jaunieši nāk palīgā apkalpošanā,”
stāsta saimniece.
“Pamatsastāvs mums ir visu gadu, tāpēc rudenī un ziemā, kad mazāk apmeklētāju, rīkojam banketus, dodamies izbraukumos, kur arī apkalpojam kāzas. Domājam, kā visus nodrošināt ar darbu. Nevar vienkārši sēdēt un gaidīt, kad atbrauks pie mums, tāpēc arī ir “Cafe uz riteņiem”.”
Gita atklāj, ka viņai patīk kontaktēties ar klientiem. Tāpēc palaikam aizejot pastrādāt aiz letes, lai gūtu atgriezenisko saiti.
Apmeklētāju baudai
Tāpat kā daudzas citas nozares, arī ēdinātāji A9 šosejas malā ir atkarīgi no laikapstākļiem. Skaistā laikā apmeklētāju vairāk, ja auksts, tad cilvēki negrib kustēt ārpus mājām.
“Tāpēc esam burbulī. Tas mums nāca tamdēļ, ka bieži līst un ir auksts arī vasarā. Tagad piesakās grupas, nesen bija Rīgas skolēni, kas brauca ekskursijā un piestāja šeit paēst,” Gita pastāsta par apaļo māju ar caurspīdīgu pārsegu.
Tajā rīko izlaiduma banketus, dzimšanas dienas, bijušas arī kāzas – jaunais pāris iegriezies starp iešanu pāri tiltiem.
“Iespējams, šeit ir vērojams skaistākais saulriets Dienvidkurzemē,”
Igors palepojas.
“Skaists skats arī, kad līst. Sēdi iekšā un relaksējies,” Gita zīmē redzes gleznu.
Viņi iet uz priekšu, ne tikai veidojot jaunas dobes. “Esam parūpējušies par bērniem, un plāni mums ir lielāki, nekā naudas maks atļauj,” saka Igors.
Taču tik un tā attīstīsies šajā virzienā, jo viņiem svarīgi, lai cilvēki varētu uzturēties vidē ar ziediem un gabaliņu dabīgās pļavas. Lai būtu krūmu josla, kas pasargā no šosejas trokšņa, un salmu ķīpas, pa kurām bērniem kāpelēt.
Ja Gitai nav izaicinājuma, piemēram, kādu laiku banketa organizēšanas, galda klāšanas un kārtošanas, viņa kļūstot nemierīga. Igoram atkal vairāk patīk miers un savā nodabā būvēt un taisīt.
Kolektīvs ir radošs
Vai kafejnīcas saimniekiem ir mīļākais ēdiens? “Visus, ko radām, es degustēju, pirms tie nonāk ēdienkartē. Daudzus esmu izbrāķējis,” Igoram tāda uzticēšanās ir patīkama.
“Mēs gatavojam ēdienus, kas pašiem garšo, un esam priecīgi, ka gaume sakrīt ar klientiem.
Ja es divas dienas neesmu dabūjis burgeru, tad to ļoti gribu.”
Gita pastāsta, ka šobrīd piedāvājumā ir dažnedažādas kārdinošas mērcītes un deserti, ko gatavo meitenes.
“Kolektīvs ir tāds, kurš negaida, ka noliks priekšā recepti, bet pašas domā, ko un kā darīt tālāk, kādus ēdienu gatavot,” Gita stāsta, ka no sākta gala viņi ar darbiniecēm pārrunājuši darāmo, tāpēc viņas jūtas līdzatbildīgas un ieinteresētas.
Arī Amontovu bērni atbalsta vecākus, palīdz viņiem ar idejām. Nonākot citās valstīs, noskata, ko varētu ieviest kafejnīcā. Visiem viens mērķis – lai uzņēmumam klātos labi.
Savukārt Gitai un Igoram rūp, lai ikviens justos piederīgs kafejnīcas ģimenei. Viņi rīko kopīgus svētkus un ekskursijas, lai darbs līdzsvarotos ar prieku par dzīvi un pasauli.
Arī paši sev dod atvaļinājumu, jo pēc pirmajiem nežēlīgā darba gadiem ir sapratuši, ka naudas pelnīšana jālīdzsvaro ar atpūtu un svētku brīžiem, kā arī labdarību. Tāda vienkārši ir pasaules kārtība.
“Mēs esam viens vesels – ar darbiniecēm un savu ģimeni. Varu izpaust noslēpumu: visa sāls ir tas, ka mēs esam komanda.
Meitenes ir iekšā visos procesos,” Igors zina veiksmes atslēgu.
“Mēs netiecamies uz panākumiem, bet ir patīkami, ka mūsu sasniegumus novērtē profesionāļi, piešķirot nozares balvas.”
Taču svarīgākie ir cilvēki, kuri piestāj paēst, ir apmierināti un paēduši pasaka paldies, piebilst Gita.
Par problēmām viņi daudz neizsakās. Katrā uzņēmuma attīstības posmā bijušas savas grūtības, kas norūdījušas un arī ko iemācījušas.
Būvniecība vienmēr saistīta ar dokumentu kārtošanu, un tā prasa gan zināšanas, gan pacietību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
