Iespējams, tas ir solīto pārmaiņu sākums, uzzinot šo faktu, savas izjūtas neslēpa vairāki novada iedzīvotāji.

Bijušais izpilddirektors Uldis Vārna norāda, ka atlūgumu uzrakstījis, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta 5. punktu, kas paredz, ka “darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls.

Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības”.

Darba līguma uzteikumu U. Vārna iesniedzis kopā ar savu skatījumu uz ētiskām lietām.

“Tas viss man krājās, un līdz pat pēdējai iepriekšējā sasaukuma dienai nekas netika atrisināts. Un arī iepriekš nebija nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka kāds kaut ko gribētu risināt.

Pie manis kā pie tiešā vadītāja ilgstoši vērsās darbinieki par to, ka

komunikācija ar politiķiem reizēm ir aizskaroša, aizvainojoša.

Un, nesaņemot no manis atbalstu šo jautājumu risināšanā, šie darbinieki darbu pašvaldībā pameta. Visas šīs sūdzības arī pievienoju savam atlūgumam,” atzīst bijušais pašvaldības darbinieks.

U. Vārna uzsver, ka šī problēma bija jārisina iepriekšējam sasaukumam. Panākts, ka 2024. gada 28. decembrī dome apstiprināja Dienvidkurzemes novada pašvaldības ētikas kodeksu.

“To pieņēma ar mērķi risināt šos ētikas jautājumus. Arī pēc tam saņēmu iesniegumus no darbiniekiem, kas kaut kādā veidā tikuši aizvainoti. Bija jāizveido ētikas komisija, taču tas līdz pat pēdējam brīdim netika darīts. Protams, ka jaunā dome šo situāciju tik labi nepārzina, jo puse deputātu iepriekš nestrādāja domē, bet daļa no palikušajiem paši ir iesaistīti šajās situācijās. Vārdā gan nesaukšu ne tos, kas sūdzas, ne tos, par kuriem sūdzas.”

Nemainīgā situācija un problēmu neatrisināšana arī bijis galvenais iemesls, kāpēc uzteicis darba līgumu. U. Vārna atzīst, ka nav redzējis, kā viņš kā vadītājs varētu panākt šo ētikas normu ievērošanu.

“Vēl viens stāsts ir par politisko varu un izpildvaru. Abiem spēkiem jāstrādā sinhroni. Un reizēm tā robeža ir pārāk neizteikta un

politiķi cenšas risināt izpildvaras jautājumus un otrādi.”

Viņš paskaidro, ka politiķiem noteikti vajadzētu zināt, ko dara izpildvara, bet nevajadzētu būt tā, ka viņi darbojas izpildvaras vietā.

U. Vārna lēš, ka labas sadarbības veidošana būs izaicinājums arī jaunajai domei un cilvēkam, kurš nākamais ieņems viņa amatu.

Turpmāk U. Vārna pašvaldībā vairs nedarbosies. Viņš atzīst, ka šis posms pēc politikā nostrādātiem 25 gadiem ir beidzies: “Jau iepriekš bija pārdomas, ka varbūt kaut kas jāmaina, jādara kas cits. Šī situācija visam beidzot pielika punktu.”

Dienvidkurzemes pašvaldībā nostrādātos gadus gan viņš raksturo kā aizraujošus. Lēš, ka daudz tomēr izdarīts. “Tas arī ir viens no tiem iemesliem, kāpēc izlēmu aiziet. Kad izveidoja mūsu lielo novadu, bija milzum daudz jautājumu, kas jārisina.

Kamēr visu saprata, kamēr pašvaldība sāka strādāt kā viens veselums, pagāja varbūt pat divarpus gadi. Šobrīd ir atnākusi jauna politiskā vara, kas diezgan skaidri saka, ka kaut kas no tā, kā bija līdz šim, nestrādā.

Viņi grib mainīt, pārkārtot.

Man droši vien būtu grūti uz to noraudzīties, jo esmu bijis klāt pie tā visa izveides. Nesaku, ka tas ir slikti. Varbūt viņiem sanāks pat labāk. Bet, lai kaut ko būvētu no jauna, no sākuma kaut kas ir jāsagrauj.”

Savukārt Pāvilostas ostas pārvaldnieks Artis Rimma lēmumu pamest amatu gari nekomentē. “Katram darbiniekam ir savas tiesības, un es savas tiesības izmantoju,” viņš norāda.

Dienvidkurzemes domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis informē, ka uz abiem amatiem tiks izsludināts konkurss. Līdz tam izpilddirektora pienākumus pildīs līdzšinējā izpilddirektora vietniece Eva Mahta. Savukārt ostas pārvaldnieka pienākumi pašlaik nodoti Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta apvienības pārvaldes vadītājam Ilmāram Šnorem.