liepajniekiem.lv
Šo nedēļu laikā ir saņēmis daudz iedzīvotāju zvanu. “Esmu atvērts un sasniedzams, bet var gadīties, ka aizņemtības dēļ uzreiz neatbildu. Svarīgi ir cilvēku uzklausīt, izrunāties, pēc sarunas raisīties pārdomām, taču vienlaikus vēršu uzmanību, ka ne visos gadījumos varu solīt risinājumu. Jo jautājumi ir dažādi.”
Gatavs strādāt, bet jābūt stingrākam
Pirms četriem gadiem, kad portālā rubrikā “Domnieka krēslā” tobrīd vēl priekšsēdētāja Aivara Priedola vietniekam uzdevām jautājumu – vai gribat kļūt par domes priekšsēdētāju? –, viņš atbildēja: “To laiks rādīs. Tomēr es uzticēšu Aivaram Priedolam, lai vēl vada. Viņam ir lielākā un neatsveramākā pieredze. Es teikšu – vēl ne.”
Nu A. Jankovskis savu piekrišanu vadīt lielāko novadu Latvijā pamato ar viņam veltīto iedzīvotāju uzticību pašvaldību vēlēšanās. Kā vadītāja kandidāts ieguva 100% deputātu atbalstu.
Sadarbības partneri novada politikā viņu dēvē kā īsteno novada pašvaldību vēlēšanu uzvarētāju – ar vislabāko bilanci: viņš saņēma 1311 plusus, bet svītrots 191 reizi.
“Ja vēlētāji uzticas, šoreiz jāsaka “jā”. Es esmu gatavs. Citādi – nožēlot, ka neesi to izdarījis?”
viņš noteic.
“Lielie pērieni vēl tikai priekšā!” pie bildes, kur jaunais pašvaldības vadītājs pēc pirmajām aizvadītajām darba dienām jaunajā, atbildīgajā amatā pozējis ar pirtnieku pie Aizputes pirts, sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Aizputes aktīvā seniore Edīte Dovkante.
Pērienus kā jaunais novada domes vadītājs A. Jankovskis saņēma jau pirmajā domes sēdē, kad bija jāpārvar satraukums un kolēģu no Zaļo un zemnieku savienības uz diezgan asu kritiku zemtekstā vērstie jautājumi.
A. Jankovskis pēc sēdes atviegloti uzelpoja kā pēc ugunskristībām. Viņš nebija nobijies, bet samulsis gan: sēdes taču pieredzētas, viss process saprotams, bet uztraukums darījis savu, grūti bijis uzsākt, lai ritētu viss raiti. Taču šāda pieredze palīdz stiprināties un augt.
Diskutēt un strīdēties piederas pie lietas, tas ir tikai normāli, lai nonāktu līdz patiesībai un pareizai lēmuma pieņemšanai.
A. Jankovskis teic, ka jaunie darba pienākumi un pēršanās pirtī pēc pirmajām dienām vadītāja amatā bijusi sakritība – pirts atkal vaļā, braucis pirtnieks.
“Mani pirmo reizi tā izklapēja un izdauzīja ar slotiņām. Kā teicu, izdzinu no sevis visu to nelabo, kas bija sakrājies.”
E. Dovkante teic, ka Andrim nav zudis zēniskums un vienkāršība.
“Redzu, ka viņam patīk fotografēties, izrādīt, ko dara. Gluži kā Kārlim Ulmanim sevi parādīt,” viņa ar humoru piemetina.
Lai arī A. Jankovskim pašvaldības darbā un lēmējvarā pieredze ir ilga, tomēr pirmajās dienās izjutis lielu stresu un dažādas emocijas.
“Galviņa jau man kļūs gaišāka – sirmāks noteikti palikšu. Kolēģi jau man teica, ka tagad gaišas galvas ir modē,”
viņš saka.
“Sirsnīgs puika, kurš nekad nav uz kašķiem. Viņam noteikti ir jāiemācās pastāvēt par savu viedokli, jāiemācās būt stingrākam, citādi grūti klāsies,” uzskata E. Dovkante.
“Jau jūtu, kā laiks aiziet darbā, ar 24 stundām ir par maz.” Rēķinās, ka mazāk laika paliks atpūtai, sportam, draugiem.
Būt ar ģimeni viņam ir svēta lieta. “Ģimenei būs jābūt izturīgākai,” viņš vērtē, taču no tuvākajiem ir atbalstīts.
Arī privātajā dzīvē šis gads bijis nozīmīgs. “Gads sākās ar laulībām. Izdarījām to pa kluso, nevienam nezinot.”
Komandas spēlētājs
Vēl būdams jaunietis, Andris spēlējis komandas sporta veidos, tostarp volejbolā. Visticamāk, sportā iegūtā pieredze ir tā, kas viņā veidojusi un stiprinājusi vēlmi darboties komandā arī profesionālajā dzīvē.
Bez darba pašvaldībā aizvadītos gados A. Jankovskis uzņēmās Aizputes Volejbola kluba prezidenta pienākumus. Tādēļ ir atzīta un cienīta personība.
“Viņš labprātīgi uzņēmās rūpes, lai nodrošinātu kluba darbību un attīstību.
Andris apmeklē spēles, komunicē ar spēlētājiem, skatītājiem, iedzīvotājiem,”
vērtē treneris un Sporta pārvaldes vadītāja vietnieks Aizputes nodaļā Indulis Laškovs.
“Arī turpmāk gribu turēt rūpi par klubu, tāpēc, visticamāk, šajā iesaistīšu sievu, kuru ievilku volejbolā,” noteic A. Jankovskis.
“Noklausījās, izdarīja, apdomājās un tad kaut ko pateica. Parasti tas bija kāds joks, atbilstošs situācijai,” atminas skolotāja Gunta Vīdnere.
“Protu atrast trāpīgus vārdus. Uzskatu, ka man ir laba humora izjūta. Ja nav šādas īpašības, tad vismaz jācenšas būt pozitīvam,”
apstiprina pats Andris.
“Man šķiet, ka tāds, kā toreiz, tāds viņš ir arī tagad, nav mainījies – apzinīgs.” G. Vīdnerei šķiet, ka A. Jankovskim lielākais trumpis ir spēja saprasties ar jebkuru cilvēku.
“Bārdu vēl nedzīšu nost, bet labprāt gribētu pamācīties angļu valodu. Apgūtajām zināšanām pielietojums bijis ļoti reti nepieciešams, līdz ar to nav tik laba komunikācija, kā pats gribētu. Vēl vajadzētu kādus pašizaugsmes kursus,” sevi vērtē priekšsēdētājs.
“Domāju, ka viņam vairāk jāizglītojas ekonomikā, uzņēmējdarbībā, jāatjauno juridiskās zināšanas.
Uzskatu, ka viņam kā priekšniekam noteikti vajag labus padomdevējus, padomniekus un ļoti labu juristu komandu!”
pauž E. Dovkante.
Vadītājs brīvajā laikā vairāk gribētu palasīt grāmatas. “Smejos, ka tagad vienīgā lasāmviela ir likumi, noteikumi, lēmumprojekti. Vajadzētu kādu vieglāku literatūru,” atzīmē A. Jankovskis.
Vairākkārtīgi ģimene aplaimota ar cienījamā vecuma kaimiņienes Dzidras Pavlovas izdotajām grāmatām.
Vizītkarte
Andris Jankovskis
- Dzimis 1986. gada 9. aprīlī.
- Strādājis par projektu koordinatoru, bijis volejbola tiesnesis.
- 2013. gadā ievēlēts par Aizputes novada domes deputātu.
- No 2017. gada – Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
- No 2021. gada – Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāja vietnieks.
- Volejbola kluba “Aizpute” prezidents.
- Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis kvalifikāciju tiesību zinātnē.
- Sieva Baiba, ģimenē trīs bērni.
- Nav izvēlīgs uz ēdieniem, kompānijas dēļ arī papriku apēdīs, tuvs ukraiņu borščs un vareņiki (mamma ir ukrainiete).
- Lai atslēgtos no ikdienas, vairāk gribētu pavadīt laiku pie dabas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
