Koncerta pamatu veidoja dažādu paaudžu komponisti, kuri saviem skaņdarbiem izvēlējušies gan ievērojamu dzejnieku rindas, gan latviešu tautasdziesmu virknējumus. Līdzās labi zināmiem skaņdarbiem programmā bija iekļauti arī dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi.

Līdz ar koriem koncertā piedalījās deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa.

Svētku koncertā piedalījās Goda virsdiriģenti Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits un Jēkabs Ozoliņš un virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags un Edgars Vītols.

Koncerta režisors ir Juris Jonelis.

Jau vēstīts, ka šajos svētkos piedalās 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Visplašāk pārstāvēta tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dzied 11 399 dalībnieki.

Svētkos piedalās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis ir “Nāc gavilēt!”, kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.